es arī esmu daudz stopējusi un nemaz nepieprasu lai stopētāji man jebko nolasa no ģīmja. protams, ka es būtu varējusi pateikt, ka gribu klusumu. bet to neizdarīju. savā ziņā droši vien cerēju, ka pateiks pāris vārdus par sevi un tad mitēsies. tā vietā uzzināju cik un kādas mašīnas viņai bijušas un kādā secībā, cik mazbērni, kādi mājdzīvnieki un cik smagi tiem vest no ogres uz rīteriem pārtiku. šo to citu arī.
es stopējot parasti uzdevu pāris jautājumus un, ja cilvēks neatbildēja izvērsti ar pretjautājumiem, tad nopratu, ka viņš nav pļāpīgā omā.

+ nemaz nav tā, ka situāciju baigi pārdzīvoju :)