jā, es nožēloju, ka laicīgi neiedomājos kopā izvēlēties "taisāmo". bet centos izvēlēties prēc principa "ir gana vienkāršs, lai viņa var piedalīties un viņai patiks". un viņa bija priecīga par to bruņurupuci.
tiesa jau ir, to var saskatīt arī no bērna pozīcijas - vecāki atnāk pie bērna uz dārziņu, kur viņi parasti nekad nav un viņi var darīt kko kopā. reizēs, kad man nav nekas jāķimerē, es arī esmu priecīga :D