ko es šodien ejot mājās pēc skriešanas redzēju. gulbi knibinamies kanāla krastā. un ko es šodien mazliet jogojot uz laipiņas pie ezera redzēju, gulbi, kas nosēžas ūdenī. godīgi sakot, reāli amizants skats. viņš sit ar spārniem un ar lielu troksti "skrien" pa ūdeni, līdz izdodas nobremzēt.
ja šitā turpināsies, nāksies skriešanai vilkt plānāku jaku. šajā jau tā pakarsti.

ā un. jāmēģina skriet biežāk. katru dienu skrienot ļoti labi kāpj temps, skrienot ~ 2x nedēļā ātrums kā pensionētam gliemezim. toties kājas nesāp, arī labi.