viens no tiem ir mana māte. dzenoties pēc labas kafijas viņa ir savā laikā nopirkusi ļoti dārgu espresso aparātu (kuru padsmit gadus vēlāk, t.i. tagad es ar prieku lietoju lattes pagatavošanai, jo ir arī normāli strādājošs piena putošanas "krāniņš" un espresso arī sanāk visai cienīgs). un kad viņa dzēra kafiju (nu ja pāris gadus kā nedzer, bet citādi visu pieaugušo mūžu bija baigais kafijas māns) dzēra to normālu, nu t.i. ne vāju, bet arī ne briesmīgi stipru.

nu un viņa saka, ka visos aparātos viņas prāt ir pliekana garša. es nevaru viņai piekrist, bet zināms tumīgums krūzīškafijai imho ir. ja pareizi uztaisa. un ar tumīgumu es nedomāju stipruma rūgtumu/skābumu bet tādu kā garšas samtainumu. es gan lieliski apzinos, ka tā ir subjektīva uztvere.