es skaļi sludinu,ka neēdu saldumus, mājās neko nepērku.
bet,ciemos,vai darbā kad kāds uzcienā un paņemu vienu, otru, un tad sāk gribēties vēl. ja man iedos Rafaello kasti, izrīšu, un nākamajā dienā jau automātiski sāķs gribēties to saldo, tāpēc cenšos pēdējiem spēkiem turēties pret.

žāvētos augļus - tad man ir jādozē, jo ja nopērku lielāku paku (tieši darbā,kad sēdi pie datora un neskatoties šķin iekšā), tad arī izēdu ļoti daudz.

man liekas,ka šitas viss ir ļoti galvā. es kādreiz arī domāju,ka bez saldumiem nevaru. un,ka nevaru bez gaļas - bet tagad,kad vīrs veģetārietis, mājās vispār gaļu negatavoju, ārpus mājas kādreiz paņemu.
bet, lūk, no pīpēšanas nekādi nevaru atteikties, jo - resnāks jau nepaliec, a to,kas dzīvo plaušās, ikdienā neredzi.