vakar prātā dzima ģeniāla ideja - tad, kad es būšu pavisam veca, iegādāšos spieķi un bakstīšu apkārtējos.
piemēram, ja man kāds uz ielas skries virsū kā tagad, es iebelzīšu ar savu nūju un saldā balstiņā teikšu: "es atvainojos, jaunais cilvēk, bet jūs man uzgrūdāties".
vai arī, ja kāda automašīna nebremzēs pie gājēju pārējas, kad es eju pāri, es uzsitīšu ar spieķi pa mašīnas pārsegu un kašķīgā balsī uzprasīšu: "kur tad tā steidzamies?".
un, protams, sabiedriskajā transportā, ja gribēšu sēdēt un mani neviens nelaidīs, es nostāšos blakus, iebakstīšu ar spieķi un pieprasīšu, lai mani laiž apsēsties, jo man sāp kājas.
ghegheghe