jau pasen gribu uzrakstīt vienu dīvainu sapni. really dīvainu.
Braucam mašīnā -
hatter pie stūres, Mutants blakus, es un
cuba aizmugurē (precīzāk -
cuba aiz šofera, es aiz Mutanta). Braucam pa kaut kādu lauku ceļu un ir jānogriežas, bet
hatter aizbrauc pa citu ceļu, mēs pārējie šim uzkliedzam.
hatter kā jau
hatter paziņo, ka viss kārtībā un sāk braukt atpakaļgaitā uz krustojumu, bet nepaspēj nobremzēt un mēs iebraucam dubļu ezerā, kas izrādās purvs, kurš grimst. Man sākas panika, jo es nespēju attaisīt durvis un saprotu, ka nomiršu. Nu lūk, tā bija tāda dīvaina un drausmīga bezcerības sajūta, ka tu neko nespēj izdarīt un apzinies, ka tevis vairs nebūs. Turpinu raustīt durvis un šīs atlec vaļā, izlecu ārā un sāku grimt. Redzu, ka Mutants grimst man priekšā un
hatter stāv krastā. Kliedzu pēc palīdzības,
hatter pastiepj roku un izvelk mani ārā. Paspēju vien noteikt "bet kas būs ar Mutantu" un pamodos.