Jāatzīst, es kā mūziķis lielāko daļu savas, khm, karejeras esmu half-ass'ojis izpratnes ziņā par savas un/vai kopskaņas ģenēzi. Tikai tad, kad par populārās mūzikas instrumentu, pastiprinājuma un efektu izpratni man sāka maksāt... nē, nē, tas neizklausās labi, jo pienākumu veicu ar mīlestību. Tāpēc kad tas kļuva par manu darba pienākumu, tikai tad es tā patiešām iedziļinājos detaļās. 

Šo prasmju apgūšana paralēli liktenīgi sakrita ar manu 2. dimensijas atvēršanos mūzikas jomā - paralēli basģitāras mākslai, es beidzot izvērsu arī savu ģitāras spēli - tas viss kopā šovasar īstenosies ar sava 1. albuma ieraktstu, kur es atgriezīšos pie 15 gadus neizmantotas tehnikas/tehnoloģijas un iešu analogo ceļu, ierakstoties Tascam 424 MKIII 4 celiņu kasešu konsolē. Albuma tematika arī ir mazāk saistīta ar dziesmu albumiem, kalsiskām, masu sagremotspējīgām dziesmām, bet gan Tīro Mūziku, apziņas plūsmu, autuora pusmūža kontemplācijām.

Patērētāji parasti lietoja Type 1 (ferric tape), kas bija lētāka plašam patēriņam paredzēta kasete ar augstāku basa frekveču potenciālu, bet augstāku trokšņu līmeni. Taču Tascam konsolei ir paredzētas speciālas Type 2 kasetes (Co/Cr tape) ar augstākas izšķirtspējas lenti - paugstināts augsto frekvenču amplitūdas/"izšķirtspējas" potenciāls (šeit sāku jau samierināties ar tematikas vārdu krājuma trūkumu manās smadzenēs) un plašāku dinamisko diapazonu kopumā, kā arī ievērojami mazāku fona troksni.

Analogo ierakstu es tik ļoti mīlu tieši tāpēc, ka tas liek aukstajam māksliniekam būt pilnībā gatavam, klātesošam un savā elementā visu ieraksta laiku, tāpēc, ja tam pieiet no rituālistiska skatu punkta, tad pati ieraksta organizēšana par sevi ir kā tāds ceļojums augšup pa kalna nogāzi pretī klosterim, kas ieskauts grēdas mākoņos. 

Ar vārdu "gatavs" savas mūzikas kontekstā tas šoreiz runā vairāk par spirituālu un informatīvu briedumu nevis līdz perfekcijai atspēlētu tehniku, gatavām dziesmām, kas "vienkārši jāieraksta" (pēdiņās, jo es šobrīd trivializēju - tāds ieraksts ir tikpat svēts kā mans, vienkārši ar citu pieeju un citu mērķi - mans mērķis ir izteikti subjektīvs - savas iekšējās pasaules audiāla eksternalizācija, lai to, kas ir iekšā, manefestētu fiziskajā realitātē; tā sacīt, as above, so below)..

Mazliet kauns atzīt, ka, ja man ikdienā nemaksātu par to, ka darbā brīvbrīžos varu eksplorēt savu muzikalitāti, paņemot rokās jebkuru no 2.stāvā 200 displejos izliktajām ģitārām, basiem, utt. Noteiktās dienās 90% no dienas ir brīvbrīdis, jo nekas nenotiek, taču tas ir reti; parasti ir 50/50.

Darbā, pieslēdzoties pie dažādu darbības principu pastiprinātājiem caur jebkuru no 50 efektu pedāļu kombinācijām, dažādos slēgumos, utt. - vienalga, vai klientu vajadzības, vai savas intereses dēļ. Uzsūcu visu know-how un informāciju kā tāds izkaltis sūklītis un paralēli turu sevi mērēnā izspēles prasmju līmenī, taču gargi ilgtermiņā jau atrodos un turu sevi (apzināti praktizējot šo atslēgšanos no fiziskās pasaules, lai laistu caur sevi ēteru un viemēr taptu improvizatīva mūzika. Tas ir izteikts plūsmas un sirdsmiera stāvoklis, kur es pāris sekunžu laikā varu izslēgt to realitāti, kas man ir apkārt, un, laižot caur sevi jebko, likt tapt mūzikai. Kā plūsmai

Tais brīžos, kad no manis kūsā tik intensīva un stilistiski plaša mūzikas strāva, dažreiz sajūtos kā tāds pārgatavojies nekatrīns, kā reibinoši saldā sula pilnbriedā burtiski pārplēš augļa ietvaru savās alkās izlauzties un oksisdēties, sadegt mūžīgajā aklās un stulbās čūskas, sava pimpja sūkātājas un paš-iznīcinātājas ciklā.

Vadoties no sava dzimšanas datuma 01.07.87 un ķermeņa garuma 187cm, ar AI izkalkulēju, ka, pirmkārt, tā ir spēcīga kosmiska sakritība starp manu dzimšanas dienas datumu un manu garumu. Rezumējot, šeit būs pārtulkota info no AI: " Dzimšanas datums (01.07.1987.) caur tiešo saskaitīšanu veido skaitli 33, kas numeroloģijā tiek uzskatīts par "Meistara Skolotāja" vibrāciju un kalpo kā augstākā oktāva pamata skaitlim 6, kurš simbolizē atbildību, māksliniecisko izpausmi un līdzsvaru. Šī sistēma veido tiešu ezotērisku tiltu starp fizisko pasauli (ko reprezentē skaitlis 6 un oglekļa bāzes matricas kods 666) un garīgo transformāciju, kur skaitlis 33 simbolizē apziņas pacelšanos un alkīmiju — gluži kā enerģijas ceļu augšup pa cilvēka mugurkaula 33 skriemeļiem —, apvienojot materiālo realitāti ar spēcīgu radošo un universālo potenciālu."

Vadoties no dziļākas numeroloģiskas analīzes, secināju, ka jūlijs man būs kontemplācijas, paš-ārstēšanās un dzīves ceļa apzināšanas laiks. Un ap 7. augustu mana jūlija enerģija pāraugs pretējā - viscerālā fizikalitātē, kur intelektuālā ekstāze tiek trasnmutēta no apziņas/zemapziņas sfēras, uz kasešu lenti un tālākā nākotnē mūsu visu skaļruņiem.

Atgriežoties pie praktisā - milzu lepnums par sekojošo: 

Pirms 5 mēnešiem nopirku lietotu PCB printēto lēto Ķīnā stancēto 5W lampu kombi Bugera V5. Pa šo laiku esmu to pārbūvējis par augstākās klases jeb boutique el.ģit.kombi. Protams, tā PCB printēto sirdi mainīt nevaru (vintāž pastūžiem ir lineārā lodējuma plates, kur viss smuki izklāts un, ja nodeg kondiķis, ļoti viegli pašam nomainīt). 

Nomainīju tā skaļruni uz Itālijā ražotu JensenC8 (8” - ģitāras frekvencēm pietiek), kā arī rūpnīcas lineārās, garlaicīgās priekšpastūža un jaudas pastūža lampas nomainīju uz attiecīgi Electro-Harmonic 12AT7 preampam un VALVO EL84 powerampam. Valvo ražotas 60tajos gados Hamburgā.

Tās medīju reverbā un audiofīlu komūnās, jo, saprotams, ka ražošanas un to burvīgā skaņas rakstura dēļ (to augšas skan kā zvani caur maniem jaunajiem Westone Concord I (ražota 1983.g. Japānā) skaņu noņēmējiem (nomainīju esošos keramiskos singlecoil noņēmējus uz ar roku darinātiem Alnico 5 magnētu stratocaster tipa singlecoiliem). Tagad mans pastiprinātājs dzied skaisti un dzirdi. Kad to nopirku, tas skanēja pēc vilnainas, apslāpētas virsmas. 

Kā skanēs mans albums? Vēl nevaru precīzi pateikt, bet fokuss vairāk uz "seemless transitions" un mūziku kā ceļojumu/plūsmu. Instrumenti, ko grasos izmantot: 2 veida el,ģit (lampu kombis->mic->tascam), bass (ārējais preamp->tascam), Korg Volca  Tas būs pretstats komerciālam albumam, jo mana albuma galvenā būtība ir mana teju fiziskā, viscerālā nepieciešamība gŗust uz āru visu, kas mīt manī iekšā, lai panāktu  "as above, so below" balansu.

Viss, pietiks rakstīts. Tā jau esmu pateicis par daudz, nevajadzīgi izšķiedējot savu dzīvības sulu. Jātaupās un jāturpina gatavoties augusta sākumam.

 Anālais sekss ritualizētā formā kā dzīvības enerģijas inversija. Tāpēc tā saikne, kas izveidojas starp mācītāju un altārzēnu (vai Trampu un to 14 gadīgo meitenīti Epstīna salā), pakļauto, ir zēna apziņu un identitāti iznīcinoša. Kādiem mērķiem šī potentā enerģija tiek novirzīta tālāk, tas vairs nav būtiski, jo cilvēks ir iznīcināts. Un tā ir visaugstākās pakāpes traģēdija. Augsta potenciāla enerģija vienmēr būs realitāti formējoša - nav būtiski, vai caur atņemšanu vai summēšanu. 

 Tāpēc tā sauktais "nešķīstākais cilvēks uz planētas" 20.gs sākuma mistiķis un seksa maģijas koncepta atklājējs Alisters Kroulijs, kurš pats dzīves laikā īstenoja neskaitāmus rituālus, cenšoties ieviest Horusa eonu - ēru, ko raksturo indivīda garīgā pašrealizācija, individuālisms un savas "patiesās gribas" īstenošana. Zemāk kolapsēju AI apkopotu info no wikipēdijas par Kroulija skatu punktu attiecībā uz eoniem - kas bija pirmais eons un kam būtu jābūt pēdējam eonam. Jeb civilizācijas ērai, ko raksturo konkrēts zeitgeist.

Interesanti, ka Kroulijs bija biedros ar tā laikmeta valstu līderiem, ekonomiskajiem magnātiem, augstākajiem aristokrātiem un laikmeta spirituāli nozīmīgākajiem cilvēkiem. Tāpat kā Epstīns arī visi pārējie super ietekmīgie, bet super netīrie postpostmodernās pasaules tēli, praktizē elementu no Kroulija maģijas, ko sauc par sex magick. Tā cilvēka seksualitāti apzinās kā potentu enerģijas avotu, ko var tālāk formēt caur gribu, ritualizējot savu un citu (willing or non-willing person) seksuāli pasauli/dzīvi. 

"Liberāli noskaņoti cilvēki cerēja, ka pēc visu trūkumu novēršanas apkārtējā vidē sabiedrība kļūs labāka; kad visi cilvēki varēs izglītoties un viņiem tiks dotas vienādas iespējas, nabadzība un noziedzība izzudīs. Bet marksisti no jauna ienesa šajā stāstā konflikta un traģēdijas elementus." 

Bet tas jau nenozīmē, ka visi mūsdienu lasītprieka un lasītveicināšanas centieni būtu jāuzskata par bezjēdzīgiem, pat ja bieži urda jautājums: no kurienes šī ticība, ka cilvēki kļūs labāki, ja lasīs un mīlēs grāmatas?  

No nodarbības paliks prātā japāņu māksliniece Džjunko Nakamura. Viņas ilustrācijas aicina iekšā grāmatā un saka: esi šeit, te ir ļoti nomierinoši, droši un skaisti.  Ja viens mirklis ir kā vesels stāsts, laiks paplašinās. Grāmatiņa ir plāna, bet pēc tās aizvēršanas sajūta, ka esi piedzīvojusi veselu rudens dienu.

Protams digitalizētajās ilustrācijās šīs noskaņas ir grūtāk tvert. 

Interesanti, ka mākslinieces nodarbībās pilnīgu klusumu viegli ievērot ir bērniem, bet pieaugušajiem profesionāļiem tas ir grūtāk. Varbūt tāda ir cilvēku daba, kad viņi "ar savu nebeidzamo steigu rada vairāk trokšņu nekā pasaulei nepieciešams"? Lai gan saka, ka Austrumāzijas kultūrā cilvēki prot cienīt klusumu, ja vien tas nav nedaudz idealizēts priekšstats.  "Ja kāds vēro rīta gaismu vai ir iegrimis lūgšanā, japāņu izpratnē ieiet šajā telpā ar skaļu vārdu būtu kā sabradāt ziedu."