|
[Dec. 22nd, 2024|03:09 pm] |
Grab reivi Baltic Analog lab un 1983 bija trū transgressive extatic spirit work. Es esmu piepildīts ar lielu prieku! |
|
|
|
[Dec. 21st, 2024|11:00 pm] |
|
|
|
|
[Dec. 19th, 2024|04:22 pm] |
Ik pa laikam arvien gribas kaut ko ierakstiit, not to feel lonely in my thoughts. Bet tad uzreiz praats burkshkj "Nav ko shitaadas voblas gvelzt!"
Taa it kaa visi teikumi buutu kjeceriibas un maanjticiigi apdraudeejumi. Tas it kaa Visums uzreiz atbildeetu "Taa ja? Tu tam tiesham tici? Ok tad es tev paraadiishu siikaa lose."
I'm just really scared of God all the time, or rather that force prompts one to transcend lies. |
|
|
|
[Dec. 19th, 2024|12:23 pm] |
man liekas, to kā mums ir ar Inesi nav iespējams saprotami paskaidrot nevienam, kurš nav tādā pašā mindsetā un situācijā - t.i. nevienam. no līdzcilvēkiem joprojām fokuss ir uz šķiršanos lai gan patiesībā mērķis ir saglabāt un nesapist to, ka esam satikušies, tātad, par satikšanos. vienam ar otru un beidzot arī pašiem ar sevi. |
|
|
national socialism for me, but not for thee |
[Dec. 18th, 2024|07:50 pm] |
</a> |
|
|
Daži jautājumi, kas iešāvās prātā |
[Dec. 17th, 2024|08:14 pm] |
Redzot pēdējā laika diskusiju par vienkāršo valodu vai kā nu viņu tur sauc, kā arī totāli absurdu postu par Kanādas skolas bibliotēku, kas izmet "neiekļaujošas" grāmatas, aizdomājos. Vai mākslai būtu jābūt "iekļaujošai"? Vai mākslinieks uzdevumam/pienākumam būtu jābūt reprezentēt visas sabiedrības grupas? Un ja pieņemam, ka, teiksim, kino un seriāli ir māksla, vai būtu jāupurē vēsturiskā precizitāte, lomās ieliekot konkrētā laika posmā principā neiespējama izskata varoni? Man šķiet, ka mums būtu jāspēj runāt par šīm lietām objektīvi, bet kas gan mūsdienās vispār ir objektīvi. |
|
|
Tad, kad paliec tu par pūku |
[Dec. 17th, 2024|12:27 am] |
[ | music |
| | Baložu pilni pagalmi - Kādas draudzības sākums | ] | Šķiet, ka gandrīz visu oktobri (vakaros pēc darba) cepu ābolmaizes, ābolkūkas un arī veselus ābolus krāsniņā kā bērnībā, lai mājās būtu silti, smaržīgi un arī sadāvinātie ābolīši neaizietu zūdībā. Nosalušus kaķīšus ar tādiem ēdieniem gan nav iespējams pabarot, taču vismaz iedegtās lampiņas logā iepriecināja mazus bērnus, pat ja bateriju ražošana nodara lielu kaitējumu. Darba jēga un prieks uzrodas tad, ja man palūdz ieteikt grāmatas vai pasaka, ka mani ieteikumi ir palīdzējuši vai ļoti patikuši, jo īpaši dienās, kad esmu samiegojusies un īsti nesaprotu, ko es šeit daru. Reizēm ir tāda grūti aprakstāma sajūta, it kā tiešām varētu cilvēkus lasīt kā grāmatas (tādos brīžos galvā skan vajadzīgie grāmatu nosaukumi). Bet reizēm ir klusums, apjukums un neziņa. Šaubos, vai kādreiz kļūšu par tik omulīgu tēlu kā bibliotekāre Mičiko Aojamas grāmatā “Tas, ko tu meklē, atrodams bibliotēkā” (cilvēku, kas prot ieteikt neparastas grāmatas, kas iedvesmo cilvēkus uz labām pārmaiņām). Pietiks jau ar to, ka saņemšos izlasīt šo grāmatiņu. Varbūt iedvesmošu sevi uz ko labāku.
( Ingas Gailes dzejolis par kūku dienu ) |
|
|
visādas muļķības |
[Dec. 16th, 2024|09:20 pm] |
kā man iet dienās, kad spīd saule, es ilgi stāvu pie loga acīm ciet. man šķiet, ka ķermeņi grib būt gaismā. es nolieku savu ķermeni tā kā tādu augu pie loga un stāvu. es zinu, ka D vitamīnu var dabūt, ja logu atver, bet laukā ir pārāk auksti, un iekšā ir pārāk dārgi. sasilt. es tamborēju, tamborēju cimdus mammai un māsai, šalli A., gribu uztamborēt sev zeķes. tas ir lieliski, es jau sen gribēju atsākt tamborēt. tā kā laikam vispār ir diezgan labi, es kaut ko daru. Lasu Silvijas Plātas "The bell jar" un identificējos ar galveno varoni, atceros, ka neilgi pēc grāmatas sarakstīšanas Silvija iebāza galvu cepeškrāsnī. Biju uz briseli, uz parlamentu ar partiju, man bija ļoti, ļoti garlaicīgi un nebija neviena, ar ko runāt, tāpēc es tamborēju un jutos tā, kā jutos skolā vai kā jūtos citos grupējumos ar cilvēkiem, starp kuriem neatrodu sev vietu un neatrodu atbalsi, savu atspulgu. man bija dzimšanas diena, es noguru. man uzdāvināja daudz jauku lietu, tamborētu cepuri ar austiņām, kuru var sasiet zem zoda, čības, poļu pornožurnālu, krāsojamo grāmatu ar ļoti skaistiem ziedu attēliem, kurus man bail sabojāt, auduma maciņu no auduma, kurā attēlotas vistiņas. foto filmiņu. runājot par fotofilmiņām - aiznesu uz BFS filmiņu no grieķijas, t.i., grieķijā sabildēto un man pateica, ka vispār izskatās, ka filmiņa nemaz nav tinusies. neesmu vēl aizgājusi pakaļ flešam, iekšēji noskaņojos, ka viss ir zaudēts. nu nekas. dzīvot nozīmē atteikties. |
|
|
moderate heqadchoppers |
[Dec. 16th, 2024|04:21 pm] |
|
|
|
|
[Dec. 13th, 2024|10:50 am] |
Kurš ir visseksīgākais aklais cilvēks, kuru jūs zināt? |
|
|
Es mīlu Diksu |
[Dec. 11th, 2024|09:57 pm] |
Tikko beidzu lasīt Es mīlu Diku un biju pārsteigts par to cik tomēr līdzīgas fiškas galvā cilvjiem notiek. Cik sajūtas un impulsi ir unversāli. Es domāju par pārdimensonāliem radījumiem, kas ietekmē mūs kā kopas un kruķī savu adžendu caur statistikas rādītājiem, izraisot mūsos emocijas, neirozes un šizes. Laba graķene, beidzot pa ilgiem laikiem izdevās paņemt grāmatu, ko bija interesanti lasīt un gribējās pie tās atgriezties un kas normāli ierezonēja ar notikumiem manā dzīvē te un tagad |
|
|
|
[Dec. 11th, 2024|11:42 am] |
- Nē, mamm, lūdzu, nē! - Ok, mans draudziņdauni!
|
|
|
|
[Dec. 10th, 2024|10:46 pm] |
agrāk es biju jaunāks un ļaunāks |
|
|
|
[Dec. 10th, 2024|09:46 am] |
[ | music |
| | Dillinger Escape Plan - The Threat Posed by Nuclear Weapons | ] | nu tā jau viņš ir, tagad katrs pats sev salavecis |
|
|
|
[Dec. 10th, 2024|09:43 am] |
[ | music |
| | Pantera - Floods | ] | beidzot gaumīgi leitesti. vienīgais, kas mani nebeidz izbrīnīt - tie Ziemassvētki katru gadu sākas arvien ātrāk un ātrāk, ne? |
|
|
Ne tikai praktiska |
[Dec. 10th, 2024|01:40 am] |
Pa brīvdienām beidzot būšu kārtīgi izlasījusi (ziemā ātri izskrēju cauri) izdevniecības Droši un koši bērnu grāmatu Gudras domas zinātkāriem prātiem. Pirmo reizi uzmetot aci, bija tāda kā skepse: vai tā drīzāk nav psiholoģijas grāmata? Turklāt maz teksta, daudz bilžu, neredzu tekstu autorus, tikai organizācijas nosaukumu, diez vai būs interesanti.
Taču iedziļinoties, šķita skaisti, ka filozofiju var sasaistīt ar emocionālās inteliģences mācīšanu, ka par šķietami sarežģīto var uzrakstīt vienkārš un sasaistīt ar daudziem jautājumiem, kas svarīgi ne tikai pusaudžiem: kāpēc citi mani nesaprot? kāpēc tik grūti reizēm saprast emocijas un to, ko patiesi gribam? Kāpēc prokrastinējam? Kāpēc citi dažkārt izturas riebīgi? Vai justies dīvanam ir normāli? Kāpēc jūtamies vientuļi? Un vēl daudzi citi, kas mudina uz pašrefleksiju vai atgriešanos laikā, kad daudz ko vēl nesapratu. Var rasties maldīgs priekšstats, ka ar filozofijas palīdzību, var atrisināt jebkuru problēmu un atrast visas atbildes. Tā te īsti nav, pat ja šis tas šķiet vienkāršots, bet tai pat laikā palīdz nedemonizēt citus. Turklāt iedziļināšanās un cenšanās izprast sevi, apkārtējos cilvēkus un pasauli, var radīt kādu drošību un mazināt izmisumu. Un tā jau pamazām var uzzināt ko vairāk par domātājiem un domātājām ārpus grāmatas, ja bijis interesanti meklēt atbildes. |
|
|
and cheer they did |
[Dec. 8th, 2024|10:08 pm] |
Another Arab republic finally ended up turning into jihadi breeding ground shithole the main actors being turkey and israel (and therefore the US)... wow, never seen before. I haven't checked but I am pretty sure the muh hamas terrosism bots are cheering for ex-ISIS ex-al qaida ex-al nusra fr33dom fighters just now.
Next up refugee wave ? |
|
|