| bu bu bu deminutīvā |
[Oct. 6th, 2010|11:49 am] |
|
Situ sev pa nadziņiem - gribas atkal visādus nīgrus un moralizējošus tekstus bīdīt, nē, nē, man tam nav ne laika, ne enerģijas. Bet man ir attaisnojums - vakar vakarā, kamēr vannasistabā pucēju zobus, visā mājā izrubījās elektrība, riebjas tā dezorientējošā sajūta, toties no jauna novērtēju savu labo ieradumu likt lietas tām paredzētajās vietās. Apkuri, kā izskatās, mums būs pieredzēt tikai dienā, kad aiz loga sāks puteņot (%^*#!), pa nakti sapņoju par braukšanu klaigājoša instruktora pavadījumā un šorīt pamodos ar sāpošu kaklu. Vienīgais gandarījums, ka tai sapnī saņēmos un uzauroju pretī: "Tu te nekliedz uz mani!" Sasniegums. Ja vien es to būtu izdarījusi dzīvajā ēterā un pirms 8 gadiem... |
|
|
| katram savu namiņu! |
[Oct. 1st, 2010|12:29 am] |
|
Man gribas savas mājas. Tādas īstas un paliekošas. |
|
|
| |
[Sep. 30th, 2010|12:44 pm] |
Nu ko, māsiņas un brālīši tulciņi, sirsnīgi sveicieni jums visiem Starptautiskajā tulkotāju dienā!
Vēlu jums veselību, izturību uz paklausīgu mūzu! |
|
|
| ding dong (pirmais zvans) |
[Sep. 29th, 2010|06:09 pm] |
|
Nu bet man taču ir viena laba dzīve - nedzeru, nepīpēju, pulverīšus nelietoju, kažoki man nepatīk, dārgi interjera priekšmeti neaizrauj - atliek vairāk naudas, ko notriekt teātra biļetēs. Šodien atklājam sezonu. |
|
|
| ♪♫♪♪♫ |
[Sep. 23rd, 2010|12:18 pm] |
| [ | fonā grab |
| | Guns'n'Roses "Sweet Child O'Mine" | ] |
Vispār, kā tas nākas, ka par mūziku man šeit gribas rakstīt visvairāk?
Jādomā, ka tas vienkārši ir mans skaudri romantiskais mīlas stāsts, kuram nav lemts beigties.
Un vēl. Esmu nosolījusies pierakstīt tikai labo, un mūzika ir laba, jo tā liek tāpat justies arī man. |
|
|
| ceturtdienas atzīšanās |
[Sep. 23rd, 2010|12:04 pm] |
| [ | fonā grab |
| | Phil Collins "I Wish It Would Rain Down on Me" | ] |
Man arvien vairāk iepatīkas astoņdesmito gadu popmūzika. Mani apbur tā vienkāršība, vieglums un melodiskums. Ahhhh! |
|
|
| ir! |
[Sep. 21st, 2010|10:52 pm] |
| [ | fonā grab |
| | The Source "You've Got the Love" | ] |
Šovakar manās ausīs uz riņķi griežas šis te meldiņš. Tajā dziesmā ir tik daudz spēka un cerības - ne tik daudz vārdos, cik tās gaišajā melodiskumā un tonizējošā dinamikā. Noklausieties, un es apsolu, ka sajutīsiet ko labu. |
|
|
| kūkas un pīrādziņi |
[Sep. 16th, 2010|11:30 pm] |
| [ | fonā grab |
| | biedra klepus | ] |
Jūtams, ka ir pusdivpadsmit - kad jāiztulko no konteksta izrauta idioma it's a piece of cake, vienīgais, kas man nāk prātā, ir "kā divus pirkstus apčurāt" :D |
|
|
| par virsotnēm |
[Sep. 16th, 2010|12:18 pm] |
|
Pat apzinoties, ka esmu vārgulis un personāžs, kas droši varētu kandidēt uz komforta fankluba viceprezidenta amatu, mani aizvien vilina doma par kalniem. Pusceļā uz savu pirmo virsotni, mani pārņēma iepriekš neizjustas sajūtas. Pirmkārt, protams, retinātā gaisa radītās blaknes elpas trūkuma, reiboņu un ļimstošu ceļgalu formā. Lieki piebilst, ka ceļā uz Šveici saslimu, un tad nu kāpienā augšup varēju pilnā krāšņumā izbaudīt savas iesnas un 37,2 grādus, kas normālos apstākļos un metros virs jūras līmeņa būtu vien tāds sū uz kociņa. Bet šo visu pārtrumpo citas izjūtas - garīgās, psiholoģiskās, dvēseliskās(?) - tās, kas liek cilvēkam kāpt pāri savam NEVARU, uzzināt, kas patiesībā ir aiz spēku izsīkuma robežas, un mērķtiecīgi turpināt iesākto, lai nonāktu iecerētajā galapunktā. Tas nav izstāstāms. Tā ir fantastiskākā cīņa ar sevi, uzticēšanās dabas spēkiem, apzināšanās, ka esi mazs ķeburs visuma kontūrkartē, pēkšņa apjausma, ka visas ikdienišķās problēmas ir pārejošas, un ar raustītu līniju ieskicēta ticība pašam sev. Izšķiroša loma, protams, bija arī cilvēkiem, kas bija kopā ar mani. Sapratu, ja esi švakulis un bailulis, tad pat nedomā doties kalnos bez drošās aizmugures, un teiciens "ar to cilvēku pat kalnos varētu kāpt" pēkšņi ieguva jēgu. Ceļā saņēmu vairākus izteiktus motivācijas spērienus, pēc kuriem nudien gribējās apraudāties, pirmkārt, no pārguruma, un, otrkārt, no laimes, ka man ir tādi cilvēki. Un ar šo visu es tajā kalnā tomēr uzkāpu, un tagad šīs sajūtas ir manī iesēdušā dziļi, dziļi un liek ticēt daudz kam vairāk nekā līdz šim. Daudzas lietas redzu citādāk, un tas mani pārsteidz un mierina, un aizkustina vienlaikus. Es zinu, ka kāpšu vēl. |
|
|
| planētas? |
[Aug. 31st, 2010|02:06 pm] |
|
Zinu, ka starp cibiņiem ir vismaz pāris, kas interesējas par tādu fenomenu kā "dienas enerģētika". Man gribētos saņemt apstiprinājumu tam, ka vakardien kādai planētai bija aizbraucis jumts un visapkārt balerīnu tērpos virpuļoja magnētiskās vētras vai kas tamlīdzīgs. |
|
|
| Tā. |
[Aug. 31st, 2010|01:54 pm] |
|
Iestājos autoskolā. Lai visi ceļu gariņi stāv man klāt un, galvenais, lai kāds stāv klāt arī viņiem! |
|
|
| minä en puhu suomea |
[Aug. 27th, 2010|02:02 pm] |
| [ | fonā grab |
| | Moby "Forever" | ] |
Es izjūtu dziļu pietāti pret valodām, kurās praktiski nav internacionālisma pēdu. Protams, var jau smīkņāt par sarunvalodas vārdnīcām (kā to darījām mēs ceļā uz Helsinkiem), bet sava maģija tajā ir. Labi, varbūt jautājums "Cik veca ir jūsu meita?" nav gluži Top 10 frāze, kuru varētu nākties izmantot ceļojuma laikā, bet tas, cik daudz pa ceļam izburtotu izteicienu vēlāk gadās savā ceļā sastapt, ir patiešām pārsteidzoši. Laba ideja ir arī ceļveža pēdējās lappusēs pāris frāzes nodrukāt. Somijas ceļveža sastādītāji ir īpaši pacentušies, tūliņ aiz "labdien", "paldies", "cik tas maksā" un "kur ir tualete" apgūšanai piedāvājot arī tādas frāzes kā "esmu aplaupīts" un "mana mašīna ir uzlauzta" :D Mīlīgi.
Man līdz šim nav nācies saskarties ar austrumu kultūru un valodām, pieļauju, ka, tur nonākot bez jebkādām priekšzināšanām, pirmajā brīdī vispār pārņem apgāztas laivas sajūta, bet zināmu apmulsumu var izbaudīt tajā pašā Tallinā un Helsinkos - ejam pa ielu, lasām izkārtnes, burti it kā visi redzēti, bet kopā neslēdzas. Tiesa, abās manis pieminētajās pilsētās itin labi noder angļu valodas zināšanas, jo lielākā daļa apkalpojošajā sfērā strādājošo saprot un labi runā angliski, tomēr, redzot, kā cilvēki atplaukst, izdzirdot Tevi nobuldurējam to pašu Terve!, Moi! (Sveiki!) vai Kiitos! (Paldies), nudien gribas izdabūt no sevis kādu advancētāku teikumu. Man šķiet, ja gribas sajust kādas vietas īpašo garšu un dzirdēt tās īstās skaņas, ērtais kosmopolītisma kombinezons jāatstāj mājās. (Un to saka cilvēks, kas gadiem nevar apgūt franču valodu - jāsmejas!) |
|
|
| manas pastkartes |
[Aug. 26th, 2010|11:27 pm] |
Kad virtuālā komunikācija šķiet sevi izsmēlusi, arvien biežāk gribas ko īstu, taustāmu, kaut ko nelielu, bet ar izteiktu pievienoto [emocionālo] vērtību. Saņemot ar roku rakstītu vēstuli, pārlasu to vairākas reizes, pētu markas, čabinu lapas, smaidu, priecājos par rokrakstu, par rakstītāja klātbūtni. No sirds izbaudu un novērtēju. Un pastkartes! Ja kaut kas patiešām liek manai fizionomijai savilkties grimasē, kas pauž neviltotu bērna prieku, tad tās ir pastkartes. Manā mājoklī tās ir ļoti lielā cieņā un tiek rūpīgi krātas un glabātas. Iepriekšējā dzīvoklī vienu pēc otras lipināju tās pie sienas, līdz noķepināju vairākus kvadrātmetrus. Kad pārvācāmies, saliku visas kartiņas kurpju kastē, kur tās gaida brīdi, kad uztaisīšu kolāžu pa veselu sienu. Un es to noteikti izdarīšu, jo man tik ļoti tās patīk, un, cerams, draugi turpinās tās man piesūtīt, daloties iespaidos par saviem ceļojumiem un piedzīvojumiem. Tagad virtuvē pie sienas ir vien korķa dēlītis, kur vietu atradušas vien pašas jaunākās - kriksītis Šveices, gabaliņš Barselonas, drupačiņa Parīzes, saujiņa Luksemburgas, maķenīt Prāgas un stūrītis Stambulas... tik dažādi cilvēki, dažādi rokraksti, stāsti un sajūtas.
( Mazliet vēstures ) |
|
|
| ļoti emocionāla recenzija |
[Aug. 24th, 2010|11:28 pm] |
|
Kopš sestdienas vakara jūtos kā kosmosā. Nekā citādi nesanāk visas savas sajūtas ieslodzīt vienā teikumā. Visu dienu bijām nokātojuši pa parkiem un klinšu atsegumiem, caur kapsētu, gar jahtu piestātni, brīžiem tenterēdami pa vējam un tad pēkšņi soļodami tieši tam rīklē. Savācām savus noguruma pielietos kaulus čupiņā un varonīgi devāmies uz tramvaju, lai dotos turp. Biļete maksāja 2,50 eiro, un tramvaja vadītājs diemžēl tā arī nesaprata mūsu rūpīgi iestudēto un izjusti nodeklamēto kaksi, nācās vien ņemt talkā pirkstus un izteiksmīgi nodemonstrēt, cik tieši biļetes vēlamies iegādāties. Izvēlušies no tramvaja, sekojām vienam no daudzajiem cilvēku strautiņiem - upes un okeāni uzradās pēc nepilnas stundas, kad mēs jau bijām nopētīti, no-svītr-kodoti un atzīti par labiem esam. ( ... tālāk ... ) |
|
|
| deg! |
[Aug. 19th, 2010|12:58 pm] |
Atcerējos, kāpēc pārtraucu rakstīt šo emuāru. Tagad jāsaka - labi vien ir, ka pārtraucu, citādi ap šo brīdi te viss jau sprakšķētu, dzirksteļotu no īssavienojumiem un ostu pēc sviluma un pakusušiem vadu galiem, un, lai neieslīgtu apātijā, man pašai nokvēpušu fizionomiju būtu ik pa laikam jārāpjas ārā no izdedžiem un aiz ausīm no pelniem jāizvelk arī kāds Fēnikss. Vai, atmetot metaforas, pierakstīt gribējās vairs tikai negatīvo - visu, kas kaitina, apbēdina, izved no pacietības, nomāc un milimetru pa milimetram saēd manas humanoīda nervu šūnu paliekas. Negatīvais piesaista negatīvo, vairojas, veido kolonijas, atmazgā naudu ofšoros un ceļ villas Jūrmalā. Un galvenais - turpina savu beznosacījuma eksistenci.
Labi, ja es tagad atzītos, ka mani no tiesas kaitina angļu vārdu un izteicienu iestarpināšana latviešu tekstā. Nevarētu teikt, ka man tā dēļ trīc rokas un pasliktinās miega kvalitāte, tomēr kaut kas nomācošs tajā ir. Un kas notiek tālāk? Iespējams, pilnīgi nekas - dzirkstele ielec kosmosā un ātri vien apdziest. Vai arī. Kāds garāmgājējs saka: "Jā! Man arī nepatīk." Re, dzirkstelei pielec klāt vēl viena, un tad vēl, un vēl - hop, hop, hop - pushektārs jau nosvilis! Vai arī. Ierunājas opozīcija, kas saliktos pakārtotos teikumos izklāsta argumentus, kāpēc tā notiek, kaut ko min par latviešu valodas stīvumu vai vēl kaut ko. Es māju ar galvu, piemetu klāt vēl pārīti izjustu pretargumentu un dzirdu, kā aiz muguras jau sprakšķ ugunskurs. Pēc mirkļa atnāk vēl kāds un, rūcot: "Kas Tev par daļu, katrs raksta, ko un kā grib," iemet ugunskurā vecu riepu. Hop, hop, hop, eju uz ledusskapi pēc šašlika.
Kad šašliku vairs negribas, tas viss ļoti nogurdina un iztukšo. |
|
|
| Latvijas garšas meklējot |
[Jul. 14th, 2010|01:50 pm] |
Un kā jums šķiet - kas būtu noteikti jānogaršo cilvēkam, kas ciemojas Latvijā? |
|
|
| mākoņi |
[Jun. 19th, 2010|09:59 pm] |
|
Nē, ar mani vairs nav labi. Tikko apraudājos par to, ka tik reti raugos mākoņos. |
|
|
| te bija ieraksts par Jāni |
[Jun. 18th, 2010|05:28 pm] |
|
Paldies, Džeina! Tevis teiktais vien apstiprina manu organisko vēlmi paklusēt par šo visu. Tā arī darīšu. |
|
|
| situācija |
[Jun. 11th, 2010|01:19 pm] |
| [ | fonā grab |
| | "August Rush" soundtrack | ] |
"Stress - cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju."
/Svešvārdu vārdnīca/ |
|
|