| minä en puhu suomea |
Aug. 27th, 2010|02:02 pm |
Es izjūtu dziļu pietāti pret valodām, kurās praktiski nav internacionālisma pēdu. Protams, var jau smīkņāt par sarunvalodas vārdnīcām (kā to darījām mēs ceļā uz Helsinkiem), bet sava maģija tajā ir. Labi, varbūt jautājums "Cik veca ir jūsu meita?" nav gluži Top 10 frāze, kuru varētu nākties izmantot ceļojuma laikā, bet tas, cik daudz pa ceļam izburtotu izteicienu vēlāk gadās savā ceļā sastapt, ir patiešām pārsteidzoši. Laba ideja ir arī ceļveža pēdējās lappusēs pāris frāzes nodrukāt. Somijas ceļveža sastādītāji ir īpaši pacentušies, tūliņ aiz "labdien", "paldies", "cik tas maksā" un "kur ir tualete" apgūšanai piedāvājot arī tādas frāzes kā "esmu aplaupīts" un "mana mašīna ir uzlauzta" :D Mīlīgi.
Man līdz šim nav nācies saskarties ar austrumu kultūru un valodām, pieļauju, ka, tur nonākot bez jebkādām priekšzināšanām, pirmajā brīdī vispār pārņem apgāztas laivas sajūta, bet zināmu apmulsumu var izbaudīt tajā pašā Tallinā un Helsinkos - ejam pa ielu, lasām izkārtnes, burti it kā visi redzēti, bet kopā neslēdzas. Tiesa, abās manis pieminētajās pilsētās itin labi noder angļu valodas zināšanas, jo lielākā daļa apkalpojošajā sfērā strādājošo saprot un labi runā angliski, tomēr, redzot, kā cilvēki atplaukst, izdzirdot Tevi nobuldurējam to pašu Terve!, Moi! (Sveiki!) vai Kiitos! (Paldies), nudien gribas izdabūt no sevis kādu advancētāku teikumu. Man šķiet, ja gribas sajust kādas vietas īpašo garšu un dzirdēt tās īstās skaņas, ērtais kosmopolītisma kombinezons jāatstāj mājās. (Un to saka cilvēks, kas gadiem nevar apgūt franču valodu - jāsmejas!) |
|