| ko es šodien uzzināju: |
[Apr. 14th, 2011|03:25 pm] |
| [ | fonā grab |
| | SWH Rock "I hear you knocking..." | ] |
1) viens no maniem kolēģiem ir talantīgs fotogrāfs,
2) ar skoču var atlīmēt bikšu galus,
3) Maltā manā vārdā sauc tikai suņus,
4) vārds "kur" latīņu valodā nozīmē "kad", bet bulgāru valodā ir rupjš. |
|
|
| Makgaivera piezīmes |
[Apr. 14th, 2011|11:55 am] |
| [ | fonā grab |
| | U2 "Beautiful Day" | ] |
Sēžu un smīkņāju pati par sevi - šorīt lielā steigā ielecu šņorkurpēs nevis augstpapēžu zābakos, kā sākotnēji bija "plānots", un tikai pa ceļam pamanīju, ka bikses eleganti velkas pa zemi. Mēģināju uzlocīt, bet nav lāgā, vīles rēgojas (akdies, cik daudz diegu!) un lokās atpakaļ. Hm. Un te nu mēs nonākam pie šodienas dilemmas Nr.1 - atlīmēt bikšu galus ar skoču vai nē :D |
|
|
| mjauuuu |
[Apr. 1st, 2011|12:21 pm] |
Atzīmējos, ka tepat virtuālajā telpā vien mētājos un ka lielās šaibās nekas nav mainījies - kaķis manī bija, ir un paliks.
|
|
|
| |
[Feb. 26th, 2011|07:36 pm] |
Sveicieni dzimšanas dienā, ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) sii :) |
|
|
| Oskara maratons 2 |
[Feb. 16th, 2011|11:51 am] |
| [ | fonā grab |
| | Aerosmith "Crazy" | ] |
The Kids are All Right - nu šīs filmas noskaņu, manuprāt, vislabāk raksturo tās sižeta līnija "divas lezbietes audzina divus bērnus, kuri nolemj uzmeklēt tēti jeb, precīzāk, attiecīgo spermas donoru". Bet kopumā jāsaka, ka nebija tik briesmīgi, humors vietām šķita pārsteidzoši gaumīgs. Lai gan nāksies atkārtoties, paužot neizpratni par konkrētā gabala iekļaušanu labāko 10-niekā.
Winter's Bone - ierosinu ieviest jaunu nomināciju "Gada depresīvākā filma", tad gan šis drūmais garadarbs plūks laurus klēpjiem. Pēc filmas noskatīšanās jutos tik smagi un pelēki, ka pēcgaršas likvidēšanai nācās paskatīties pāris "The Big Bang Theory" sērijas. Brr. Un Dženifera Lorensa kā labākā aktrise... diez vai.
Rabbit's Hole - šo noskatījos, lai redzētu, par kādu lomu Oskaram nominēta Nikola Kidmena. Filmā galvenajā lomā skumjas līdz kaulam un milzīga bezcerība. Nebija slikti, taču mani nepamet sajūta, ka attiecīgajā kontekstā varēja arī vairāk un pamatīgāk.
Līdz 27. datumam noteikti noskatīšos arī The Fighter, True Grit arī, ja atradīsim normālā kvalitātē, bet uz Black Swan gan nevaru saņemties, treileris jau atsita dūšu. |
|
|
| šķipsniņa sāls |
[Feb. 7th, 2011|01:05 pm] |
| [ | fonā grab |
| | U2 "One Step Closer to Knowing" | ] |
Pārāk reti sakām "paldies" un "uz redzēšanos".
UPD: Jāsaka biežāk. |
|
|
| Oskara maratons |
[Jan. 29th, 2011|02:22 pm] |
Man tik ļoti iepatikās dzeinas ideja par Oskara filmu maratonu, ka arī es nolēmu līdz apbalvošanas ceremonijas dienai noskatīties visus gada labākās filmas balvai nominētos kinematogrāfijas brīnumus. Pirmie pieci skatīšanās secībā:
Inception - šo redzēju jau pasen kinoteātrī, un, jāsaka, ka šis darbs man šķita simpātisks gan vizuāli, gan idejiski. Subjektīvais kvalitātes rādītājs arī ir tas, ka man pie šīs filmas domās gribējās atgriezties un pakavēties vēl vairākas dienas pēc tās noskatīšanās. Man patīk, ja ir, ko rakt :) Domāju, ka šī varētu būt Oskara figūriņas cienīga filma, tomēr nesteigsimies notikumiem pa priekšu.
Toy Story 3 - šīm animācijas filmiņām manā sirdī ir īpaša vieta, jo tās atsauc atmiņā bērnību - skaistu un laimīgu posmu manā dzīvē, kad uzskatīju, ka rotaļlietas ir dzīvas un saprātīgas. Zinot, ka manās dzimtajās mājās uz skapjaugšas joprojām stāv pāris maisi ar zaķiem, tīģeriem un mērkaķēniem, kurus roka neceļas izmest vai kādam atdot, ne mirkli nešauboties, atzīstu šīs filmiņas emocionālo vērtību, taču Oskaru tai nedabūt.
The King's Speech - labs un spēcīgs gabals, lielākoties aktierspēles dēļ. Kolins Fērts [Colin Firth] šajā lomā ir tik lielisks, ka man no sirds gribētos novēlēt viņam saņemt labākā aktiera balvu. Jā, uz Džefrijam Rašam [Geoffrey Rush] par kolorītā terapeita lomu arī droši varētu iedot figūriņu par otrā plāna lomu.
127 Hours - bravo! Šī filma mani patīkami pārsteidza ar savu pilnasinību un emocionālo piesātinātību, un galvenās lomas atveidotājs mani pārliecināja par visiem 100%. Nevaru spriest vienīgi par to filmas fragmentu, kuru pavadīju ar segu uz galvas, pratinot blakussēdētāju "un ko viņš tagad dara?", "un tagad?", "viņš beidza?", "kas tur notiek, izklausās pretīgi!?" :D Džeimss Franko [James Franco] par atdevi arī noteikti ir pelnījis labākā aktiera balvu. Cepuri nost un kāju virsū!
The Social Network - garlaicīgs un apnicīgs ķeksīša gabals. Ja pirmajā brīdī interesants šķita galvenais tēls, tad drīz vien apnika arī tas. Filmas beigās aizmigu un nejutos neko zaudējusi. Tiešām nesaprotu, par ko viņiem tie globusi un n-tās nominācijas, jo vienīgais, kur es šiem pievilktu plusiņu, ir skaņa.
Turpinājums sekos, turklāt drīz, jo 27. februāris nemaz nav aiz kalniem. |
|
|
| manas labās ziņas |
[Jan. 27th, 2011|10:03 pm] |
Ventspilī no šodienas ir vēl par vienu pilntiesīgu šoferi vairāk :)
[jeeeeeeeeeeeeeees!!!]
No sirds pateicos visiem labajiem gariņiem, uzcītīgajiem īkšķu turētājiem un pozitīvo mantru murminātājiem - bez jums nu nekā. Un vislielākais paldies autoskolas instruktoram, viņš ir mans varonis :) |
|
|
| ziema |
[Jan. 5th, 2011|11:19 pm] |
|
Gribas ēst tāpēc, ka ir auksti, vai ir auksti tāpēc, ka gribas ēst - nav skaidrs, bet apetīte ir grandioza un kupenas tāpat. Ceļmalās apsniguši kaķi. Un suņi. |
|
|
| dzīvžurnālis atkal sauc? |
[Nov. 9th, 2010|12:33 pm] |
Ziniet, šādi jau ir bijis (ka ciba lāgā neiet). Tālajā 2005. gadā, kad draudzīgā bariņā pārvācāmies uz Livejournal un pukstējām tur. Tikko pārbaudīju, mans konts pat vēl ir saglabājies. Pārlasīju tos pāris ierakstus un pat priecīgi palika, bija forši toreiz, tāda trimdas cibiņu kopības sajūta :) No tiem laikiem arī pantiņš:
Šurpu jānāk, šurpu jānāk
Es nevaru tur klabēt -
Tur klabēja proxy errors,
Sviesta cibu tukšodams. |
|
|
| jau esmu, vēl neesmu |
[Nov. 6th, 2010|10:14 pm] |
Pirms brīža atgriezos no Midge Ure akustiskā koncerta. Aktumīļopasaulīt. Uz skatuves askētisms: vientuļš mikrofons un galdiņš, uz kura vien glīti salocīts dvielītis un minerālūdens pudele. Prožektors. Un Viņš, ar pirmajiem ģitāras akordiem piepildot telpu tā, ka nekam vairs tur nebija vietas. Publika pilnīgā tumsā, visi kopā uzmutuļoja vien ovāciju brāzmās, bet lielākoties katrs pats par sevi - ar savām domām, savām sajūtām, muļķīgi smaidot vai klusītēm notraucot asaru, karstu un patiesu.
Esmu mēma. Pat mana dvēsele, šķiet, apmulsusi un sasarkusi joprojām danco kopā ar mazās meitenītes ēnu pie izejas durvīm. Kopējā sajūta līdzinās mentālai reanimācijai, it kā man būtu transplantēti pāris orgāni un sirds aplīmēta ar sinepju plāksteri - lai brīdi vēl pasūrst. Tas tiešām bija Kaut Kas.
______________________
P.S. Midžs arī savos 57 izklausās gandrīz tāpat, vien jāpiedomā klāt vīrišķīgs piesmakums :) |
|
|
| nīgruma patiesā seja |
[Nov. 1st, 2010|01:13 pm] |
 |
|
|
| soli pa solim |
[Oct. 26th, 2010|03:08 pm] |
| [ | fonā grab |
| | Bon Jovi "Livin' on a Prayer" | ] |
CSDD teorijas eksāmens  |
|
|
| gastronomisks sajūsmas kvieciens |
[Oct. 25th, 2010|04:08 pm] |
| [ | fonā grab |
| | Scorpions "We Will Rise Again" | ] |
.jpg) Mēneša prieks: Rimi* veikalos beidzot parādījies siers Raclette. Protams, pie mums tas cēli tiek dēvēts par "cieto sieru", kas ir dīvaini, jo, pat pieliekot pirkstu, uzreiz ir skaidrs, ka tas ir mīkstāks par jebkuru vidusmēra sieru. Tikai žēl, ka šis siers, iespējams, mūsu zemē paliks īsti nenovērtēts, jo nav īstas skaidrības par tā pielietojumu, cena tam ir astronomiska (parasti ap 9 Ls/kg, akcijas laikā 7 Ls/kg), smako arī specifiski**, īsāk sakot, īsti uzticību nevieš. Taču es no sajūsmas nezinu, kur likties, jo man ir vairāk nekā skaidrs, kas ar to ir darāms. Tiesa, arī es to uzzināju tikai pirms gada, kad dzīvoju Luksemburgā, jo tieši tur es iepazinu un iemīļoju attēlā redzamo uzparikti, ko tā arī dēvē par rakletes grilu un kas ir paredzēta tam, lai kausētu šo sieru un ēstu kopā ar vārītiem kartupeļiem, grilētiem vai svaigiem dārzeņiem, gaļiņām un salātiem. Latvijas veikalos gan šī panna ir redzēta ar nosaukumu "galda grils", un cilvēki ir svēti pārliecināti, ka tās galvenā funkcija ir cept desas un gaļas. Un nevar jau to nevienam pārmest, tomēr būtu žēl, ja kaut kas tik fantastiski jauks un gards kā šis siers paliktu neatklāts. Atgriežoties mājās, atvedām vienu tādu grilu sev līdzi kā dāvanu. Protams, nestāvēja jau panna kaktā. Tā tika daudzkārt lietota, un process guva lielu atzinību draugu un paziņu vidū, tik līdz šim izlīdzējāmies ar Klostera sieru, kurš bija vienīgais, kas izturēja kritiku un tika atzīts par labu esam. Taču tagad viss ir kā nākas, turklāt rudens un ziemas sezona ir kā radīta virtuves ballītēm :) Mmmmmmm.
___________
* Kas to būtu domājis, ka pienāks diena, kad teikšu lielu paldies "Rimi" :D
** Ja ledusskapī uz pāris dienām ieliek trauciņu ar malto kafiju, visas smakas pazūd, kā nebijušas. |
|
|
| 124 zirgspēki |
[Oct. 25th, 2010|11:43 am] |
|
29 punkti: jūra laikā neieslēgtu/neizslēgtu pagrieziena rādītāju, pagriezienos izspiesti sajūgi, viltīga STOP zīme, viena nepārtraukta līnija, novirzīšanās no maršruta un pašā pēdējā pagriezienā gājējs-stāvētājs. |
|
|
| kausēt, locīt, metināt... |
[Oct. 18th, 2010|04:16 pm] |
| [ | fonā grab |
| | INXS "Taste It" | ] |
Ar lielu interesi skatos kanādiešu veidoto raidījumu ciklu How It's Made, kur vienā 20 minūšu sērijā parāda un pastāsta, kā ražo četrus dažādus izstrādājumus. Iemesli manām simpātijām ir vairāki.
1. Raidījuma formāts ir lielisks - pat tik netehisks personāžs kā es nepagūst zaudēt interesi un labprāt ļaujas pārsteiguma momentam.
2. Varu iekrāt plusiņu savas profesijas labā. Piemēram, šodien redzēju vīriņu, kuram, manuprāt, ir vienkārši atbaidošs darbs - caurām dienām ošņāt un degustēt olīveļļu. Vēē.
3. Visi tie jancīgie tehniskie nosaukumi un vārdiņi, kuri aiz ausīm tiek ievilkti tehniskajā lauciņā to labskanīguma dēļ vai tikai humora pēc, ir tik ļoti iederīgi, klausoties tekstu angļu valodā. Un mani īpaši līksmu dara tas, ka man tas NAV jātulko :) Ja nu kāds no Latvijas televīzijas kanāliem sadomās šo raidījumu kādreiz rādīt, tad jau tagad sūtu puķes un līdzjūtības cepumus tulkotājam. Turies, vecīt!
Izmantojot ētera laiku, vēlos pateikt arī to, ka, manuprāt, mūsu diana ir vienkārši monstrs, jo viņa patiešām ir spējusi teicami tikt galā ar vairākām Top Gear sezonām, nepataisot Ričardu Hamondu par akadēmiķi un Klārksonu par mīkstpēdiņu :) Cieņa un apbrīns. |
|
|
| galīgas muļķības un tomēr... |
[Oct. 11th, 2010|11:02 pm] |
Interesanti. Kāds ir pirmais vārds, kuru Tev izdodas šeit saskatīt?
mans: ENIGMA |
|
|
| anonīmo fantazētāju biedrība: sanāksmes protokols |
[Oct. 7th, 2010|12:06 pm] |
| [ | fonā grab |
| | U2 "Tryin' to Throw Your Arms Around the World" | ] |
Ja tā padomā, man patīk anonimitāte. Es bieži zaudēju interesi par cilvēku, kad esmu redzējusi viņa mājokli. Un tam pat nav nekādas saistības ar pašu dzīvojamo platību kā tādu vai to, kā es tajā jūtos, mani vienkārši pārņem tāda laupīta noslēpuma sajūta. Dzīvoklis vai māja tik daudz pasaka par cilvēku priekšā - visas tās lietas, kuras citādi varētu mierīgi konstruēt zemapziņas apcirkņos, ļaujot konkrētajam cilvēkam apdzīvot šo abstrakto telpu un klusībā tīksminoties par to, ka nevar jau zināt, kā ir īstenībā.
Tiesa, uz šo situāciju ir jāprot palūkoties arī no otras puses, proti, brīdī, kad esam ieaicinājuši savās mājās kādu cilvēku, mēs simboliski atsakāmies no savas anonimitātes. Kolīdz slieksnis ir pārkāpts, tu zini, ka tevi vairs neizdomās - tagad tu patiešām esi īsts.
Un tad atliek vien bilance: cik bieži aicinām pie sevis viesus un cik bieži paši ejam ciemos? |
|
|
| esmu pamanījusi |
[Oct. 7th, 2010|12:44 am] |
| [ | fonā grab |
| | U2 "Where the Streets Have No Name" | ] |
Cilvēki visskaistākie ir vakaros. |
|
|
| par sūdu čupu |
[Oct. 6th, 2010|12:43 pm] |
Labi, pabubināšu - ja meklējat atbildīgo, lūdzu vērsties pie divi_g :D
Es savos septiņpadsmit sāku mācīties autoskolā, gāju uz nodarbībām turpat vidusskolā, jo mums tur piedāvāja tam laikam visai labas atlaides (un nekaitīga paskata neirastēniķi pie tāfeles un pie stūres). Instruktors bija patiešām nesavtīgs cilvēks - katru reizi, kad tikāmies, es tiku laipni informēta par dažādiem fiziskiem defektiem, kas man it kā piemīt, bet par kuriem man līdz šim nebija nekādas nojausmas, un par savu ģimeni visu ko interesantu uzzināju, un pat par horoskopa zīmi. Kad onka bija mani pāris reizes uz Krasta ielas vai Slāvu apļa novedis līdz asarām, pats pilnā rīklē dziedāja "Miglā asaro logs" un domāja, ka ir zvērā asprātīgs un izceļas ar iedzimtu pedagoga talantu. Kad viņš mani bija pārbiedējis tuvu nāvei, Zaķusalā kaucošām riepām pildot figūras, un kādu laiku uzstājīgi skaidrojis, ka braukt es nejēdzu un nekad arī nejēgšu, es viņam galu galā noticēju, nervus sabeidzu un tiesības tā arī nenokārtoju. Īsāk sakot, vējā nauda un materiāls.
Tagad beidzot esmu saņēmusies un "instrukturizēšanos" sākusi no jauna, bet vecie scenāriji velkas līdz kā tāda liela, smaga sūdu čupa. Rezultātā tagad, kad viens no, iespējams, miermīlīgākajiem cilvēkiem uz šīs planētas man pēc nodarbības saka, ka viss bija "očeņ horošo", es meklēju zemūdens akmeņus un tāpat vienmēr kāpju no mašīnas ārā ar krampi skaustā, un nesaprotu, vai tas no pārcentības un koncentrēšanās vai tomēr no bailēm izdzirdēt kārtējo pārmetumu jūru par neieslēgtu pagriezienu. Pašai dusmas, ka netieku no tā vaļā. Novāciet kāds to mērkaķi man no muguras! |
|
|