Do the tango!
Neatminos, kad pēdējo reizi pulksen deviņos vakarā atrados kapos. Nē, nu, nav jau tā, ka man vienkārši nebija, ko darīt, tādēļ izlēmu aiziet pastaigāties pa kapiem. Ir miljons mīlīgāku vietu, kur to darīt. Lai gan kapos bija ļoti, ļoti auksts un nedaudz flegmātiski odi plivinājās apkārt, tikpat daudz vidžināja melnie meža strazdi.
Bet tas tā. Vispār gribēju sacīt, ka šodien tik daudz un reizē arī tik maz kas padarīts. Šodien esmu pilnīga mājsaimniece. Neskaitot aizbraukšanu līdz laukiem pie suņa un mazā kaķa, kā arī bērzu sulu savākšanu. Tur mums ir divi dīķi, kurā iztraucēju pīļu pāri. Mājsaimniece, kas virtuvē izklaidējās ar dziesmu un izpildītāju, kā arī albuma gadu minēšanu, klausoties SWH Rock. Ar tēti sacentos. Vēl kā mājsaimniece kādas trīs ar pusi stundas ar idiota neatlaidību un kretīna rūpību modarbojos ar olu tīšanu, toties rezultāts ir visai pievilcīgs. Nākamais darāmais sarakstā ir saldais ēdiens, bet man ir aizdomas, ka to es atstāšu uz rītrītu. Tagad es gribu pasmaržināt indiešu smaržīgos kociņus (man nekad tādi nav bijuši, kas bija lielisks iemesls, lai šodien tādus nopirktu) un daudz klausīties paša lielākā kronopa trompetē un viņa aizsmakušajā balsī, kas itin veiksmīgi sadzīvo ar dažbrīd dzirdamo čerkstošo griezīgumu. Man tik ļoti patīk, ka es dzirdu, kā Luiss Ārmstrongs smaida dziedot. It Takes Two to Tango. Tik laba dziesma, ko iesaku noklausīties tiem, kam patīk džezs.