6/4/11 10:49 pm - Pirms kāda laika nopirku austiņas( ...un sāku smieties ) |
riffly
jāņtārpiņš, bite un ābols
8/23/10 11:33 pm - Hide and seek/ diena un nakts |
6/10/10 11:03 pm - Džo pie mums!Āā! Kokers 30.septembrī Rīgā! Gribu, gribu, gribu! 2007.gadā jau pārdzīvoju, ka nebiju uz koncertu. Nu, kur lai ņem resursus tikai. Aāāh, bāc. Viņš ir tik foršs. Tā samtainā, viegli lūztošā, čerkstošā balss ir vienkārši sasodīti lieliska. |
5/7/10 09:05 pm - 2 gadi, 800 latvieši last.fm |
1/5/10 09:50 pm - Ārā pirms gada,( Diena dienā ) |
10/23/09 04:25 pm - Ir pagājušas piecas dienas, bet tas bija tik lieliski, ka gribās vēlMēs esam aktīvi, jauni un radoši. Priekā! Bildes no Jauno biedru semināra. |
8/2/09 09:40 pm - Izlaiduma svinēšana, kas sevī ietver braucienu uz Abragciemu. RiteņošanaVisa kā ir bijis tik daudz, ka pat nezinu, ar ko un no kura lai gala sāk, tādēļ sākšu ar šķietami visloģiskāko sākumu - 31.jūlijs, Origo pulkstenis, 8:00, tikšanās vietu mainīt nedrīkst, it īpaši tad, ja esi tas, kurš ir noteicis vietu un koordinējis pārējos par to. Sākums patiesībā ir arī galvenais, jo vienlaicīgi tas ir kā sākums un... Un? Jā, gals. Mērķis, kuru sasniedzis zini, ka mājas ar tavām siltajām čībām vairs nebūs tālu. Izvēlējos to foršāko - braukt ar riteni. Vārdu sakot, doma bija braukt uz Enguri, Abragciemu vēlreiz svinēt izlaidumu. Kā jau praktiski visos pasākumos un lietās, ir savas jaukās un neforšās puses. Nevēlos neko daudz dalīt, tikai teikšu, ka tika no visa pa drusciņai.(Klikšķis kartei) Kad gandrīz bijām tikuši līdz Lielupei, sāka līt tas mežonīgais lietus. Telefonu ieliku maisiņā un somas viducī, bet pati uzvilku savu čaukstošo Dziesmu un Deju svētku lietusmēteli, un sajutos kā milzīga bura. Tikai es smējos atšķirībā no burām, jo redzēt nevarēja absolūti it neko. Siltais vasaras lietus ir tas, kurā tu vari sevi pazaudēt un atrast. Uzvaram lietu, kad esam jau pie pašas, pašas jūras, jo izlemjam, ka braukt gar krastu pa slapjajām smiltīm varētu būt jauki. Varētu būt jauki, bet tā nebija. Tā ir tikai filmās, kur attēlo ģimenisku idilli ar zelta retrīveru, kurš mīl bērnus. Bet pēc 50km sāk jau apnikt braukt. Un apnīk arī ēst gurķus, jo tas ir vienīgais ēdamais, ko esmu paņēmusi līdzi no mājām. Tādēļ apstājamies Ragaciemā, kur veiksmīgi dabūjam paēst, noraidām LNT filmēšanas grupas aicinājumu "pafilmēties", un es uzsaucu tostu ar gurķi. ( Priekā! ) Vēl bijām baltajās kāpās Plieņciemā un pie jūras aizgājuši vienā no atpūtas reizēm. Netālu no Ķesterciema nopērku mellenes, kuru transportēšana man atlikušās dienas sagādā ne mazums problēmu. Laimīgi nonākam Abragciema kempingā. Pats kempings bija feins un nekāda vaina. Satiekam savējos, kas braukuši ar mašīnu. Peldējos jūrā, kurā ūdens bija siltākais, kāds vispār kādreiz tur ir bijis. Vienīgi akmeņi nav vairs tik forši. Spārnotāko teicienu titulu tovakar izpelnījās šādas frāzes: "Eu, ejam peldēties kamēr vēl ūdens ir no visām pusēm?", kā arī "nedēļu badināti kāmīši istabiņā", "salāti arī nedeg" un "Dubulti ir tur, kur ir... cilvēki?". Mani klasesbiedri, mūsu prieks. No rīta tika konstatēts, ka krievi nozaguši mums desiņas un kartupeļus, lietuviešiem velosipēdu un divus skrejriteņus, no kuriem viens bija rozā krāsā, un mēs bijām vienīgie cilvēki, kas tos trīs krievus bija redzējuši iepriekšējā vakarā, tādēļ runājāmies arī ar policiju todien. Uz Rīgu izbraucām trīs cilvēki. Līdz Rīgai tikām tikai divi - es un Aleksandrs. Nu, ko, nebūšu jau nīkule un turēšu līdzi! :D Viņš apsolīja nebraukt traki ātri, bet teikto 20km/h bija 23 vai 24km/h, jo "piedod, bet ceļš bija tik labs, ka es nespēju braukt lēnāk". Es tāpat zināju, ka ja nu atpalikšu un neparādīšos viņam drīz astē, viņš brauks man pretī. Ķemeros jau sākās nosacīts chill outs - 16km/h, braucam blakus pa draņķīgo trotuāru, sarunas, kurās uzzināju ļoti daudz ko par Top Gear. Braucot lejā no Lielupes tilta ir tāds foršs kalniņš, kura vienīgais trūkums ir tāds, ka tas beidzās ātrāk, kā sākās pāreja pāri ceļam. Citējot Aleksandru - Zini, kas ir pats jautrākais? Braukt lejā no kalna ar ātrumu 35km/h, kad priekšā ir cilvēki, bet pretī brauc cits riteņbraucējs un man strādā tikai priekšējās bremzes. :D Centrā nonākam ļoti labi. Kamēr vēl nepārdomāju, izlēmām, ka nebrauksim mājās ar vilcienu, bet ar riteņiem. Domāts - darīts. Vienīgi šeit sākās neliela maldīšanas ar ceļa meklēšanu. Arī tas, ka es ļoti negribēju ar riteni braukt pa to sick Slāvu apli. Pēc katras atpūtas reizes rodas arvien mazāka vēlme apsēsties uz riteņa sēdekļa. Braucot mājās domāju par to, vai ir iespējams pierasti pie sāpēm vai arī man vienkārši bija tik ļoti vienalga, ka, ja nebūtu bijis tik vēls, mēs ļoti iespējams izmestu vēl vienu līkumu pa Salaspili gar Fizikas institūtu, lai savāktu nobrauktus apaļus 200 kilometrus. Kopsavilkumā: ( Daži fakti ) Riteņbraukšana ir ļoti piemērota, lai cilātu savu prātu un vismaz pacenstos to kaut nedaudz sakārtot. Kā arī tas ir lielisks rakstura rūdīšanas paņēmiens. Ar šo riteņošanu ir piepildīts viens mans mazais vasaras sapnītis. Man ir forša klase pat tad, ja Bauvars aizmirsa avīzes, kuras būtu paredzētas mūsu apavu žāvēšanai. Un man nebija plānots šeit runāt tik daudz, taču, patiesību sakot, šis pasākums man vienkārši patika un gribu to atcerēties, un jūtos pat nedaudz lepna par noriteņoto. Man ir nosauļoti sarkani vaidziņi, bet muskuļi nesāp, toties sāp viss cits. 2 dienas, 187 kilometri. Smaidu un saku - ir tā vērts. :) |
7/20/09 09:46 pm - Can you picture this?Ilgi medīju auskarus ar Mersedesa zīmei līdzīgo simboliku, taču neveiksmīgi. Un, ( lūk ) , šo man uzdāvina un atved no Luksemburgas. Un kā lai nepatīk!Vēl es varu Jums piedāvāt iespēju noklausīties Damien Rice dziesmu When Doves Cry, kurā puse ir Prince kavers, taču otra puse - Babe, I'm gonna leave you. http://yy.lv/upload/index.php?ACT=4&f=59 |
7/19/09 11:07 pm - Piektdien mani izslēdza no skolas / "Es biju vienkārši... atvairāms."Piektdien man bija izlaidums, šodien esmu mājās no izlaiduma atzīmēšanas ceturtās daļas trešajā dienā. Īsumā par katru:Svinīgi oficiālais. Kā jau svinīgi oficiālajam pienākās, nedaudz jaušami konveijera elementi, bet visādi citādi ir labi, jo nav tik traki mokoši. Ar kurpes papēdi nošķērēju skolotājas pušķim daļu no vienas puķes zieda. Keep smiling and wave! Beidzot redzu savus stulbos atestāta burtiņus un cipariņus, nolemju, ka ir taču izlaidums un tādēļ jāpriecājās.  Neoficiālā daļa sākas, kā ierasts, ar polonēzi, kurai guvu ātro 2 minūšu kursus. Dejas, Lielais Ārčijs, dejas. Bija moments, kad puisis no paralēlklases vēlējās izcelties, tādēļ sarunājis ar dzīvo mūziku, kas tajā vakarā skanēja, ka šie atļaušot puisim nodziedāt vienu dziesmu. Runāts - darīts! Kad viņš sāka dziedāt, tas bija mirklis, kurā vēlējos kaut būtu radīta vājdzirdīga. Bet puisis turpina dziedāt, un saprotu, ka Kāds vēlās labot šo kļūdu par dzirdi. Kādu laiku pavisam noteikti Morisetti dziesma "I am a bitch I am a lover" saistīsies tikai un vienīgi ar izlaidumu. Kā trešo svētku daļu varētu nosaukt kopīgu laika pavadīšanu Vecrīgas bāros līdz pirmajiem transportiem. Sākot ar Tequila Boom, kur visu publiku sastādīja e un f klases, un beidzot ar "Saule, Pērkons, Daugava" dziedāšanu pretī Pēterbaznīcai. 10cm papēži pa Vecrīgas bruģi. Ceturtā daļa seko dažas stundas pēc trešās daļas. Man sarunāja vietu mašīnā, kas nozīmēja, ka Madara brauc uz Bausku! Round and round skatoties uz zvaigznēm, bonusā - tagad es zinu un cerams arī saviem spēkiem prastu atrast Vasaras trijstūri. Par spīti tam, ka negribēju nedz izlaidumu, jo tajā dienā notika viss tieši tā, kā nevajag, nedz arī braukt uz Bauskas pasākumu, nenožēloju ne kripatiņu no tā. Šoreiz vadīšanās pēc principa - ja svini, tad svini līdz galam! |
4/11/09 10:22 pm - Do the tango!Neatminos, kad pēdējo reizi pulksen deviņos vakarā atrados kapos. Nē, nu, nav jau tā, ka man vienkārši nebija, ko darīt, tādēļ izlēmu aiziet pastaigāties pa kapiem. Ir miljons mīlīgāku vietu, kur to darīt. Lai gan kapos bija ļoti, ļoti auksts un nedaudz flegmātiski odi plivinājās apkārt, tikpat daudz vidžināja melnie meža strazdi.Bet tas tā. Vispār gribēju sacīt, ka šodien tik daudz un reizē arī tik maz kas padarīts. Šodien esmu pilnīga mājsaimniece. Neskaitot aizbraukšanu līdz laukiem pie suņa un mazā kaķa, kā arī bērzu sulu savākšanu. Tur mums ir divi dīķi, kurā iztraucēju pīļu pāri. Mājsaimniece, kas virtuvē izklaidējās ar dziesmu un izpildītāju, kā arī albuma gadu minēšanu, klausoties SWH Rock. Ar tēti sacentos. Vēl kā mājsaimniece kādas trīs ar pusi stundas ar idiota neatlaidību un kretīna rūpību modarbojos ar olu tīšanu, toties rezultāts ir visai pievilcīgs. Nākamais darāmais sarakstā ir saldais ēdiens, bet man ir aizdomas, ka to es atstāšu uz rītrītu. Tagad es gribu pasmaržināt indiešu smaržīgos kociņus (man nekad tādi nav bijuši, kas bija lielisks iemesls, lai šodien tādus nopirktu) un daudz klausīties paša lielākā kronopa trompetē un viņa aizsmakušajā balsī, kas itin veiksmīgi sadzīvo ar dažbrīd dzirdamo čerkstošo griezīgumu. Man tik ļoti patīk, ka es dzirdu, kā Luiss Ārmstrongs smaida dziedot. It Takes Two to Tango. Tik laba dziesma, ko iesaku noklausīties tiem, kam patīk džezs.  |
Powered by Sviesta Ciba