Jānis Roze ([info]riebums) rakstīja,
@ 2007-02-04 14:36:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Parasti tā nenotiek, bet šorīt, pamošanās brīdī, kad ieraudzīju gaismu, mani pārņēma atvieglojuma sajūta.
Vakar mani mocīja bailes no tumsas. Nevarēju aizmigt. Ik pa brīdim bija jāatver acis, lai mēģinātu sevi pārliecināt: "tā ir tikai mana istaba, te nav no kā baidīties". Bailes nerimās. Un tikai tad, kad biju ieslēdzis mūziku un izdzēris glāzi ūdens, tikai tad es kaut kā aizmigu.
Šī nav pirmā tāda reize, pēdējā mēneša laikā, bet briesmīgākā gan.
Šīs bailes... Neatceros, ka senāk tādas būtu pārdzīvoji. Dīvainas, bez iemesla, bez pamatojuma.
No kā? Kāpēc?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]emocijaaciii
2007-02-04 15:22 (saite)
Man arī kādreiz bija bailes no tumsas, paniskas visaptveroši lielas bailes.bet tagad es tajās esmu radusi savdabīgu baudu..jo tumsa neko nevar nodarīt fiziski,tā var tikai mocīt garu..iespējams tā var izmest baismas vīzijas, bailēm tām ģenerējot apziņā,bet tā ir tikai vīzija.spoki un gari taču arī neko nevar nodarīt,pat ja viņus redzi.
un tā sajūta ir tāda kā pašeksperiments, tu vēro un gaidi- nu kas notiks? bet nenotiek nekas un bailes šādas rīcības priekšā ātri vien atkāpjas. vienīgi, kad tā notiek, tu sāc pēc tām pat varbūt mazliet ilgoties...

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?