Man arī kādreiz bija bailes no tumsas, paniskas visaptveroši lielas bailes.bet tagad es tajās esmu radusi savdabīgu baudu..jo tumsa neko nevar nodarīt fiziski,tā var tikai mocīt garu..iespējams tā var izmest baismas vīzijas, bailēm tām ģenerējot apziņā,bet tā ir tikai vīzija.spoki un gari taču arī neko nevar nodarīt,pat ja viņus redzi.
un tā sajūta ir tāda kā pašeksperiments, tu vēro un gaidi- nu kas notiks? bet nenotiek nekas un bailes šādas rīcības priekšā ātri vien atkāpjas. vienīgi, kad tā notiek, tu sāc pēc tām pat varbūt mazliet ilgoties...