Cilvēks apēd saldējumu un ir laimīgs. Uz brīdi, bet tomēr. Pašapziņa un pārliecība par sevi nespēlē lomu.

Savukārt, ja ar būšanu laimīgam tiek saprasta vispārēja spēja apmierināt savas vajadzības, tad bez pašapziņas un pārliecības par sevi nez vai tas būs iespējams, jo pat pie vislabvēlīgākajiem ārējiem apstākļiem, kad viss ir pieejams bez piepūles, es domāju, cilvēkam tik un tā ir nepieciešams apzināties sevi kā suverēnu būtni, kam ir tiesības būt un gribēt, un just, bet, ja pašapziņa un pārliecība par sevi ir zema, tad ar to kļūst grūti, un visādas sliktas lietas tam pa ķēdīti seko.