Es vispār ļoti lielu pusi bērnības vienkārši esmu izslēdzis. Ķipa, šodien domāju a es vispār atceros kā es vai kāds siblings raudāja? Vai es vispār atceros saraudātu seju? Tas notika regulāri, bet es neatceros. Man, bļe, laikam nepiš. A ko. A neko. Jāaiziet padirst, moš izspiedīšu kādu senaizmirstu atmiņu, kuru neviens nevar apstrīdēt. Piem., kā mēs pisām priduraku muterītes. Tikko atcerējos šito, kstaķi. Tas bija zajebis.