resort

November 27th, 2022

08:25 am

Nezināju tādu Endrjū Teitu. Tagad zinu. Prikoloja nostāja, ka ja tava sieviete ir onlyfanos, tad viņa principā tirgo tavu produktu un var paturēt 20% par pūlēm. Principā loģiski. Viņš teica, ka lielākā māksla esot vest lietas tā, lai sieviete pati *grib* zem tevis strādāt, lai sieviete *grib* tevi klausīt. Principā dabiski. Vēl man prikoloja pamācība kā menedžēt 30 draudzenes - iepazīstoties ved sevi tā, lai jūs sastrīdaties, bet to uzsāk viņa, ķipa: "bļe kāda ir tava problēma?!", tad aizved viņu mājās un izpis, tad pasaki, ka dzīvē viņa ir ok, bet vacapā pizģec, tad ieliec viņu atsevišķā telegram kanālā ar bloķētu atbildēšanu, tad katru rītu kopī peist 30 tādiem kanāliem raksti: "labrīt, baigi daudz darba, varbūt izbrīvēšu laiku satikties, jāpelna ahujennais piķis" un viņa nevar neko atbildēt, tad kad gribi pisties uzraksti: "pēc stundas esi gatava, sēdi uz klausules", tad atbloķē, piezvani: "davaj brauc šurp pisties", un viņa tāda like: "bļe tu man jau zajebal" un tu tāds "ok bye *click noliec klausuli*". Cik es šito ideju analizēju, vajadzētu strādāt. Neredzu nekādus trūkumus tādā pieejā. Zajebis čalis.

#nohomo #maukas #klausule

08:54 am

Ša iepisīsim brokastis un būs ok.

Labrīt.

02:57 pm

Šitais apslēpto atmiņu atcerēšanās bums ir jāizbeidz. Ķipa, kur ir garantija, ka tu vienkārši neesi šiziķe, kas izpušķo pagātni? Kā var faktčekot kāda cita cilvēka jaunatcerētu atmiņu? Ķipa, tāpēc ka viņa tā teica? Jā, kā tad. Es, bļe, tikko atcerējos kā bērnībā staigāju pa Mēnesi. Galīgi biju apspiedis tādu kontraversiālu atmiņu. Bet tagad ļoti skaidri atceros. Vēl es vakar naktī redzēju sapni kā staigāju pa Merkura virsmu. Bet tas ir citādāk, sapnis ir vnk iedomas nevis realitāte, kā tas bija Mēness gadījumā pirms dučiem gadu, ko tagad atceros ļoti spilgti, bet visu šo laiku biju aizmirsis pilnībā, jo laikam apspiedu sevī tādu traumu staigāt pa Mēness virsmu kā sešgadīgam pidarasam. Vot tā, faktček zis bič. Šitais ir jāizbeidz.

#upuris #pupuris #pupupis #pupupipi

03:08 pm

Es vispār ļoti lielu pusi bērnības vienkārši esmu izslēdzis. Ķipa, šodien domāju a es vispār atceros kā es vai kāds siblings raudāja? Vai es vispār atceros saraudātu seju? Tas notika regulāri, bet es neatceros. Man, bļe, laikam nepiš. A ko. A neko. Jāaiziet padirst, moš izspiedīšu kādu senaizmirstu atmiņu, kuru neviens nevar apstrīdēt. Piem., kā mēs pisām priduraku muterītes. Tikko atcerējos šito, kstaķi. Tas bija zajebis.

04:06 pm

04:07 pm

Priekšādminis, ahahahaha.
Powered by Sviesta Ciba