Man patika redzējums, ka nav pietiekami prasīt no kāda upuri kaut kāda abstrakta labuma vārdā. Ja tas ir vectētiņš Olafs un viņš mirst nost, bet ja mazdēliņš savakcinēsies, tad vectētiņš izdzīvos, tad tas jau izklausās konkrētāk un apsveramāk. Bet ne vakcinēt bērnu, jo kaut kur kad kādi x% senioru, iespējams, dzīvos gadu ilgāk. Tas nav šī bērna pienākums, viņš neko nav noziedzies, konkrēta cietēja nav un lūgtum atpisties no bērna.