Mans teorētiskais braukšanas stāžs sastāda apmēram 8 mēnešus, praktiskais - pat 24h tīrās braukšanas nesavāktos (pēc tiesību nolikšanas). Un tagad es saprotu, kādēļ instruktors teica, ka visvairāk avārijas izraisa tie, kuriem stāžs ir ~ 3 gadi. Pieraduši, jūtas pārliecinātāki uz ceļa, nekā jaunie gurķi. Nu tā apmēram.
Nu, lūk. Un šāds viens idiots - misters-ar-mani-jau-nekas-nenotiks-es-ja u-nevienu-nenobraukšu, pēc vecuma spriežot ~ 22, mani un
_kinky_ gandrīz nobrauca uz gājēju pārejas. Nekādas traumas gūtas netika, taču, ja viņš būtu attapies sekundi vēlāk, es atrastos uz kapota un
_kinky_ zem riteņiem. Lūk, un man gribējas pateikt, ko es par viņu domāju, jo viņš visu to laiku runāja pa savu sūda telefonu, arī tad, kad pamanīja mūs un meta pa mēmajiem. Pagaidīju, kamēr viņš pabeidz runāt un izkāpj ārā, pateicu, ko es domāju par viņu un to, ka viņš braucot runā pa telefonu. Daudz rupjību, jā, bet toties kājas trīcēja visu ceļu līdz pat trolejbusa pieturai. Pirmā reize taču :>
Un vispār, kas tā par modi, braucot runāt pa telefonu? Handsfree nemaz tik dārgs nav. Avāriju uztaisīt sanāk daudz dārgāk.
Nu, lūk. Un šāds viens idiots - misters-ar-mani-jau-nekas-nenotiks-es-ja
Un vispār, kas tā par modi, braucot runāt pa telefonu? Handsfree nemaz tik dārgs nav. Avāriju uztaisīt sanāk daudz dārgāk.
Man liekas idioti tie gājēji, kas pārāk neskatoties vienkārši dur pāri gājēju pārejai. Es saprotu, ka ir priekšroka gājējiem, taču vajag arī pārliecināties, ka tas auto braucējs ir tevi pamanījis, lai varētu mierīgi šķērsot pāreju.
Bet kā zināms, ļoti bieži pietiek arī ar to Izņēmuma reizi.