dušā ar Džeremiju?
Tātad vakarēdiens - great success! Bija prezentāzijas (gPhone), runas par mūsdienu tehnoloģijām un, protams, mērijāmies ar blogu statistiku. Vakarēdiens gan sastāvēja no alus un.. well, tikai alus. Ļeņingradā sākumā skanēja jauka mūzika, kā, piemēram, Wish You Were Here un citas dziesmas. Bija diskolaits, kas bija kā instant party machine. Bija grāmata par džū. Notika galda bīdīšana. Nāca cilvēki. Un pat bija dzīvē mūzika (o, jā). Neaizmirsīsim, ka daži dabūja sev Džeremiju ap roku (un viens ap pirkstu). Tika stāstītas labās anekdotes. Redzēju dzīvē daudzus slavenus blogerus un anti-blogerus. Žēl tik, ka maz varēja viens otru dzirdēt, ko saka. Toties paspēju izsekot, kas ir kurš. Nu cik nu varēja. Es saku - nākošreiz vajag kaut kur, kur mierīgāk. Un man patika kā mēs aizgājām uz Andrejsalu tomēr.. wait, nē, tas nemaz nenotika tā arī. Hah. Ak, jā, un vēl bija astoņpadsmitgadīgs čalis no UK vārdā Graham, kurš ceļoja apkārt. Uzsāku sarunu ar joku - "What's harder than nailing a dead baby to a wall?/My cock!" un tad "Two muslims walk in to a bar. BOOM! BOOM!" - viņam patika. Runājām par ceļošanu, skolu, filmām un tamlīdzīgām lietām. Viņš iedeva man savu ap roku sienamo thingy, kurš bija saplīsis, ko viņš vispār bija dabūjis no tēva. Galvenais, ka tik ir meaning. Un viņš arī dzer tēju ar kaudzēm cukura! Tātad atsvaidzināju savu angļu valodu. Man vispār liekas, ka viņš nemaz tā arī neuzzināja manu vārdu. Bet toties tagad varēšu palikt pie viņa, ja gadīšos UK.
Was great, awesome.
Un tā nu braucu prom ar pēdējo tramvaju.