kā nosvinēju jāņus jeb Reinis dodas cauri naktij

Kā jau minēju, nebija kur ko darīt. Tāpēc, lūdzu, lai kāds atsaucās. And get this - viens cilvēks atsaucās. Piedāvāja braukt uz Aizkraukli. Vispirms gan vajadzēja nokļūt līdz Āgenskalnam, kas man sagādāja grūtības, jo to Daugavas pusi tik labi nepārzinu, bet nu atradu. Tā nu notika braukšana uz Aizkraukli ar cilvēkiem, kurus nepazīstu. Jā, es devu klausīties Mofo jauno albumu mašīnā - spreadin' the Mofo love 'round. Well, then. As it turns out, pareizi, Aizkrauklē tač būs tas pasākums, kur dažādi Jāņi dzied. Awesome, ne? Well, not really, jo tas nebija priekš manis. Man labāk patīk lokāli pasākumi, kur apkārt nav kaudze cilvēku. Draugu kompānija, kā saka. Pietam, jutos kaut kā vientuļi. Ak, jā, viss tur dārgs, so fuck them.
Tā nu es nolemju doties prom. Paņēmu somu, kurā bija četri pilni ali un devos uz Rīgu. Un vispār - no Aizkraukles nav viegli tikt laukā, bet nu izdevās. Tieku līdz Aizkraukles dzelzsceļa stacijai. Nu nekā, jau riktīgi vēls - 23 kaut kur tā. Skatos, līdz Rīgai 82km.. oh well. Bija arī ideja lekt iekšā braucošā preču vilcienā, bet to citreiz, kad mazāk jāstiepj līdz - guļammaisu stiepu. Tā nu gāju un ik pa laikam padzēros alu, jo smagi tač somā šie stāv. Sapratu, ka daudz nesanāks izdzert, tāpēc nācās vien ik pa laikam liet ārā. Sajūta jau nu nav no tām labākajām to darot. Kopā jau kādu 1.8 pudeles izdzēru no četrām. Korķus vismaz saglabāju. Nākošgad jāņos kaut ko ar tiem izdarīšu. Nu tā simboliski. Tā kādu stundu gāju no turienes, dungojot pazīstamas, piemēram, Heart It Races un Sexyback, un pašizdomātas, līdz beidzot kāds apstājās. Un, jā, es stopēju. Paņēma mani divi veci cilvēki, kuri varēja līdz Ogrei aizvest. Mašīnā iemigu, bet pamodos, kad jau bija jākāpj ārā.
Tā nu atrados Ogrē ar mērķi tikt tālāk. Protams, pavīdēja ideja par palikšanu kādas mājas bēniņos, bet to aizvācu ar vārdiem: "I ain't stoppin' here!" Reinis dodas tālāk! Tā nu es gāju, šoreiz vairāk klusējot. Tad es sapratu pāris lietas, ka tas nav svarīgi, kur tu svini vai kā tu svini, svarīgi ir tie, kas tev blakus. Man šogad gribējās kaut ko ar draugiem, jo katru gadu sanāk ar vecākiem un ģimenes draugiem. Protams, man šogad arī tika piedāvāta tāda iespēja, bet vai tas, kas slikts, ja vēlos, ko vairāk? Un, nē, bet var sanākt tā, ka nav nekā. Protams, vienam nav nemaz tik aizraujoši. Tā taču ir tikai īsākā nakts gadā. Vismaz es centos, ko uztaisīt no šīs nakts.Vismaz kādi piedzīvojumi pašam paliks atmiņā. Man, piemēram, ļoti nepatiktu sēdēt mājās un skatīties kādu filmu. To taču var darīt citās naktīs. Šī taču ir īsākā nakts gadā! Kaut kur jādodas, kaut kas jādara - piedzīvojumi mūs gaida!
Tā nu es gāju līdz pamanīju, ka priekšā būs Salaspils pēc 15km. Did some thinkin' un aizsūtīju SMS kādam, kurš dzīvo Salaspilī. Zin, lai varētu satusēt un ko iesākt. Diemžēl tas gan nesanāca, jo sāka zvanīt man māte un prasīju kur esmu, ko daru. Tā kā esmu cilvēks, kurš nemāk/neprot melot teicu, ka esmu šosejas malā un eju.Vēl pēc diviem zvaniem man jau teica, ka lai eju līdz Ikšķilei un gaidu tur, jo pakaļ brauks. Tā es tiku radinieku savākts.
Vismaz dabūju kādu sašliku un gultas vietu - biju pie savas ģimenes. Dabūju savus nelielos piedzīvojumus. Bet, skat, vismaz lietus nelija vispār. Tomēr.. something was out of tune.

P.S. Vajadzēja man iet uz veco dzīvokli savākt rēķinu. Parasti es gāju lejā skatīties pastkastītē, tāpēc pašā dzīvoklī jau kādus divus gadus nebiju bijis. Un, kad tur iegāju, ah, visas bērnības atmiņas. Lūk, tās ir manas mājās. Un, viss.. vajadzēs strādāt skolas laikā, lai apmaksātu vismaz pusi rēķinu. Tad tur dzīvošu. Pašlaik gan tur dzīvo kaut kāda meitene, tāpēc izskatījās tur meitenīgi, bet man ir savi plāni. A place to be for me!


vismaz uzrakstīju