Garastāvoklis:	Yes...
Mūzika:	Broadcast - Come on Let's Go
Entry tags:	garadarbs

Chaps
Fragments no Jāņa Einfelda darba "Veči"

Vakariņas

 

            - Nu, tu tumi esi sataisījusi? – gremodams, siekalas šķiezdams, izdvesa Dāvis.

            - Ēd, kas ir uzlikts galdā! Neapsmādē! – Marianna kļuva pūcīga.

            - Labi, labi, māšel! Bet vai tu nevarētu kādu svecīti iededzināt un uzlikt uz galda, tad vakariņotu kā pie bagātniekiem! Un smuki noskatītos... – patiesībā Dāvis gribēja, lai būtu kāds iegansts, sava veida slīcēja salmiņš, ar ko novērst uzmanību no negaršīgās ēdmaņas. Skatoties svecītes liesmiņā, „līme”, kuru Dāvis gremoja, aizmirstos, un tā ātrāk tiktu galā.

            - Kas vēl nebūs!? Varbūt vēl sulaiņus, kuri ar salvetēm kungiem mutes un puņķainos degunus noslauka, vēl kamīnu un gobelēnus pie sienām!? -  tā reaģēja Marianna.

            - Nē, to gan ne. Vienu maziņu svecīti, kurā mēs ēzdami lūkotos un domātu, ka godīgi esam aizvadījuši dienu.

            - Varu iedomāties cik godīgi. Velns zin, pa kādām vārtrūmēm vazājušies, varbūt pat dzertuvēs ieskatījušies, un vēl vadā līdz savus drauģeļus un nepilngadīgos noziedzniekus! – noteica Marianna.

            Pēdējais zīmējās uz mums.

             - Tas ir Pēteris, godīgs cilvēks, bet tie – tie ir tavi radinieciņi! Vēl pati uz viņu dzimšanu sūtīji apsveikumu uz laukiem!

            - Tu man to neiestāstīsi! Godīgi bērni tagad laukos palīdz saimniecībā, nevis blandās pa svešiem dzīvokļiem!

            Man izkrita no rokām karote un blaukšķēdama palika uz galda. Arī mute palika vaļā.

             - Viendien gāju no tirgus mājā. Satiku šādus nepilngadīgos, košļenes pa visu muti, ka žļerkst, netīros sporta tērpos, piesienas man, lai nopērku ūdensžurciņu. Es neko neteicu, metos tik prom... Ko viņi izdarīja!? Tagad saskatās tās filmas un tad vicina kājas kā suņi pie sētas. Es jau nezinu, varbūt viņiem bija arī kaut kādi naži.

- Ūdensžurciņu jūs redzējāt? – vaicāja Indra.

- Vienam azotē kaut kāds spalvains murskulis bija, kas kauca!

- Tad jau būs kucēns bijis...

- Tikai es neatšķīru, vai kauca tas zvērēns vai viens no tā salašņu bara. Labi, man nepatīk daudz runāt, paēduši esat? Tad – marš, no galda! Un jūs – lielie, arī netrokšņot! Man tik ļoti nāk miegs! Žāvas smacē nost!