1. õ lieto tādos gadījumos, ja tas ir plašs. Vārdā Oskars ir pretēji, tā kā nav jēgas no šī Õ
2. Lasīju jau šito TVnetā. Vilipsons jau izmanto õ, lai krievi neizrunātu nepareizi uzvārdu.
3.''vārdos, kas vienskaitļa nominātīvā beidzas ar -š: kaŗš, gaŗš, vaŗš, kuŗš (sal. zaļš, slapjš); šo vārdu abu skaitļu visos locījumos un atvasinājumos, atskaitot tos, kur aiz r tieši seko i vai e, piem., kaŗot (sal. zaļot), bet: garens, pagarināt, kariņš (sal. celiņš)''
4. Sarakstoties tajos pašos friendos, vai kādā citā telpā, tas vēl būtu pieļaujams, bet vietās, kā piemēram, opera es to neatbalstu. Tā pat tas ir attiecināms uz valsts dokumentiem, jo ir jāraksta pēc noteiktiem valodas likumiem.
Ja netiks ievēroti šie likumi, es tik pat labi varu rakstīt kā latīņu valodā, k aizstāt ar c un tamlīdzīgām lietām. Vēl pie reizes pabļaut - mana valoda, kā gribu, tā daru. Stulbums.
Izņēmums varētu būt vienīgi tad, ja šie vārdi tiek speciāli piemēroti ārzemniekiem, jo viņiem ir izplatīta prblēma ar latviešu valodas mīkstinājuma zīmju lietošanu. Visgrūtāk iet nevis ar izrunu, bet rakstību.
5. Cilvēks ir tik attīstīts, cik attīstīta ir tā valoda. Te vēl var pieminēt K.Ulmaņa teikto "Tautai, kuras dvēselē nav iededzināts mirdzums par viņas nākotnes varenību, ir lemts iznīkt un bojā aiziet." un attiecināt uz to, ka mēs jau tā esam maza nācija, ja vismaz nesaudzēsim savu valodu, savu pagātni un kultūru, bet pieņemsim anglicismus un tamlīdzīgus ievazājumus, no mums vairs nekas pāri nebūs palicis.
6. aluka, latviešu valodā vāri ir tik daudz, ka tos nevar ietilpināt vairākās lielās vārdnīcās. Visi apstākļu, apvidvārdu ir kaudzēm, tā kā būtu tā diezgan dīvaini teikt, ka latviešu valodai ir mazs vārdu krājums. Ja Tev ir problēmas ar izteikšanos, lūdzu, vari kaut izlasīt pāris klasikas darbus, vislabāk tieši latviešu un šeit labāk ir pieminet pirmskara, vai trimdas literatūras darbus. Esmu pārliecināts, ka iegūsi ne vienu vien jaunu vārdu, ar kuru varēsi palielināt savu vārdu krājumu un palielīties saviem draugiem.