tās sarkanās spalvainās lampiņas, kas drogās dabujamas, ir briesmīgi daiļas!

biju jau sen tās noskatījusi. bet bija ļoti jābaidās, ka mājās mani nesapratīs un palūgs man ar visām lampiņām atiet kaut kur tālāk. taču kādā tumšā, skumjā un lietainā ziemas vakarā es tās tomēr nopirku, jo, aktutētīt!, tās bija nocenotas. nevar taču palaist garām iespēju ietaupīt!

kad apmierināti bubinot stiprināju lampu virteni mājās pie loga, kaut kur no lejas skanēja vīru zvaigas. man protams likās, ka tas ir par mani un manām sarkanajām lampām. nu, jūs jau ziniet - sarkanie lukturi un tā. bet pofig! lai zvaigā! tik liela skaistuma vārdā var pieciest arī sabiedrības nicinājumu.

un daile patiešām ir tāda, ka pat vīrieškārtas mājinieki paši (!) ieslēdz lampas, kamēr manis nav mājās! jeeee!