es gan pēc dabas esmu slinka un grūti paceļama uz tāliem pārgājieniem, tak šodien piecēlos un aizgāju līdz
murses veikalam. pārtērēju man atvēlēto laiku pusdienām. toties tagad kabatu silda spīdīgi-ņirbīgas stikla un cakaini-caurumainas koka pērlītes. jeeee!
ļoti mīlīgs veikaliņš! silts un mājīgs. un, atšķirībā no viena otra cita pērļu veikaliņa, ienākot nav jāsabīstas no personāla aukstajām acīm un raganīgajiem nagiem.
varbūt, ka neiepētīju visus sīkumus. jo jutos mazliet neveikli, atrodoties tik tuvu pārdevējai (es vienmēr tā jūtos, tāpēc uz veikaliem eju vairākas reizes, lai tos iepazītu pamazām). bet nu tas samta skapis ir reāli iespaidīgs! kā no citas pasaules atnācis un apsēdies stūrītī.
un tā pērļu nāra! ejtunost!
vārdsakot, baigais pačots mursei par to, ka viņa to ir paveikusi, rokasspiedieni un visādi citādi pozitīva izdarīšanās!