mušmire
mūsu robotu rūpnīcā katram robotam ir savs skapītis. ir ok, jo drēbītes var rātni novietot tā, lai tās nemetas acīs citiem. skapītī var uzglabāt arī citas vajadzīgas lietas.
gandrīz divus gadus (1 gadu un 11 mēnešus) man bija izdevies izdzīvot BEZ sava vārda uzrakstīšanas uz skapīša durvīm. man bija smuks, pliks ar rakstu zīmēm neaptraipīts skapītis. tas bija īpašs, jo citiem bija vārdi, bet manam - nē.
un tad nāca rīkojums no augšas - dodiet vārdus jel saviem skapīšiem, VAI ARĪ no bezvārdu skapīšiem tiks izmests ārā visssss, kas tajos iekšā! un viss, kas būs izmests no skapīšiem, tiks svinīgā ceremonijā sadedzināts sārtā robotu rūpnīcas pagalmā. to es, protams, negribēju piedzīvot. un nācās dot vārdu savam skapītim.
iesākumā gribēju uzzīmēt tam uz pieres mušmiri. kā bērnudārzā. tas būtu tik jauki! bet nobaidījos, ka mani varētu nesaprast un izteikt Aizrādījumus. tāpēc paliku vien pie vārda rakstīšanas. bet nu pacentos atrast visgōtiskāko fontu, kas vien bija manā mašīnā. es zinu, ka tas bija muļķīgi. protests pusaudžu stilā. bet tas nomierināja.