sestdien devos satikt māsu. viņa ievilka mani eirovīzijā. un es sapratu, kur tā vaina, kāpēc iepriekšējos gados man bija tik grūti. eirovīziju nevar skatīties vienatnē. un arī ne kopā ar kuru katru. vajag cilvēku uz pareizā viļņa. ak, tas bija jauki. neatceros pilnīgi nevienu skaņdarbu, tikai pāris jautrus vizuālos brīžus. piemēram, meiteni dzeltenā dekoltētā kleitā un dollijas parūkā. tad vēl bija puisis, kas ļoti slikti tēloja, ka sparīgi sit bungas, meitene ar gāgas cienīgām klavierēm un puiki fliteru legingos. vārdsakot, mums bija jautri. un galu galā tas taču ir pats svarīgākais.