mēs visi atceramies makramē pūces, vai ne? drošības labad pievienoju vizualizāciju:

kādas jums ar šīm pūcēm attiecības? tīri emocionālā plāksnē? teiksim, man bērnībā tās diezgan izteikti riebās. es gan pieņēmu tās kā neatņemamu telpu noformējuma sastāvdaļu. un biju neizpratnē, kāpēc mūsu mājās šo sastāvdaļu nebija, bet es tiešām par to neskumu, jo, kā jau teicu, es nebiju šo izstrādājumu fans. tagad, kad esmu jau paaugusies, novērtēju māgslinieku pūles un izsmalcināto techniku, kas ieguldīta pūču tapšanā. taču estētisko baudījumu vienalga kaut kā negūstu.

tiesa, brīvdabas muzeja gadatirgū es gandrīz padevos nostaļģijai un iegādājos vienu šādu pūci. bet tas bija tikai vājuma mirklis. atlika tikai iedomāties, kā tā man karāsies pie sienas un nepatiks.