brīvdienas
gadījās man te dažas brīvas dienas. darba devējs laipni piešķīra 2 nedēļas, jo 4, redz, būšot pa daudz. te viss bez manis sagrūšot un sabrukšot. un vispār - priekš kam man veselas 4 nedēļas atpūsties? bet nu paldies par to pašu. 2 nedēļas - i to ir vairāk nekā neviena nedēļa. :)

šais pēdējās nedēļās sāk gruzdēt vēlme pamest robotu rūpnīcu un doties uz kādu vietu, kur nav jāmaršē vienā solī ar pārējiem un kur vari iet mājās, ja šodienas plānu esi izpildījis. un pats svarīgākais - kur kafiju var dzert uz vietas. litriem. aha. kad nācu šurp, it kā jau rēķinājos ar to, ka šeit nekāda lielā brīvība nebūs. domāju - gan jau piecietīšu, ka te rātni jāuzvedas un tad vakarā mājās plosīšos. a nekā. mājās ierodos tādā stāvoklī, ka esmu spējīga truli noskatīties kādu trilleri-tralleri ar klūniju vai vilisu. mazliet paķibināties ar adīkli. un tad atslēgties bezsapņu miegā.

nu tad dzīvosim un vērosim, kas ar šo gruzdošo vēlmi notiks tālāk. uzlies ūdeni vai piemetīs malciņu?