stīvums
izgājušās nedēļas es nosēdējos pie saviem datoriem tā, ka jau nelabi metās. nu, a ko lai dara, ka visur dedlaini. rezultātā stīvums skaustā, sāpoša mugura un kājas vairs neklausa. sāku slinki pētīt, kā varētu savu kuslo organismu izkustināt. tā kā uz trenažieriem ejamā kompānija man kaukā pa ziemas mēnešiem izčibējusi, a vienai iet slabo (tur aiz kases ir meitene ar nepatīkamu skatienu, garedrobē pliki, bet zālē pārlieku sportiski sievišķi), tad nu domāju, ko vēl tādu varētu ar sevi iesākt. airōbiku nē, no tās man pumpas metas. tā nu lēnā garā nonācu pie baleta. ņūjorkas baleta dejotāji, reku, rāda priekšā. es ceru, ka pareizo jūtubu jums rādu, jo man te nekas neveras - nevaru pārbaudīt. pamēģināju. vai, ku jauki. šitā man patīk. galnais, ka nomierinoša balss fonā. nevis kaukas neciešami enerģisks un/vai sārtvaidzīgs (visi (c) tiem, kam pienākas).