iokaste iesāka par ceļošanu.

man bija tā, ka, lai arī skolas laikā biju iegadījusies dažos braucienos uz Ārzemēm, diezko atgriezties tur nevilka. bet tad reiz iekritu rainēra valgos un devos uz londonu. pirms tam es gan biju iekritusi airbaltika valgos, bet nu mums kaut kā nesanāca. jo lai arī airbaltiks tirināja man deguna priekšā savus ķirsīšus, tak biļetes man nepārdeva, sak, vajvajvaj, nupat beigušās. un tā trīs reizes pēc kārtas. uzmetu lūpu par šitādiem pekstiņiem un aizgāju pie rainēra. lūk. mazliet panervozēju savā pirmajā lidojumā. dēļ pacelšanās. bet tagad neko. pat varētu teikt, ka gaidu, kad mani atkal iespiedīs krēslā.

bet ja par galapunktiem, tad mani totāli nevilina visas šitās indijas, ēģiptes, taizemes. pat itālijas. uz makčupikču gan gribētos aizbraukt. nu, to varbūt saulainajās vecumdienās, kad beidzot varēšu legāli valkāt baltus šortus. bet tikmēr jāapseko centrālā eiropa un ... eeee... varbūt islande kaut kad vasaras vidū, kamēr te visi saulmīļi cepinās 30 grādos.

ā, nē, vēl es gribēju dotis uz maroku pēc tām viņu cakainajām lampām. lampu dēļ varētu pieciest arī karstumu.