dāvaniņa

nu, ko, uzdāvināju sev ērīderi. gan ne kindli. nutur, dažādu apsvērumu dēļ. viens, ka izšķīros par krāsaino ekrānu, jo manās nullīšu un vieninieku pavēlnieku grāmatās ir krāsainas bildītes. pagaidām vēl nevaru saprast, vai es tās varu gana labi apskatīt, vai nē. pirmās dienas izklaidējos, konvertējot failus šupru turpu un pētot, kurš ir vissmukākais. vēl man gribējās, lai var krieviski lasīt. tech aprakstā bija teikts, ka es ot ciktur simts valodu atbalsts. vo, domāju, kļova. bet kad sāku spaidīt to aparātu, sapratu, ka tas bija domāts par izvēlnēm nevis par pašām grāmatām. vakar ar trīcošām rokām ielādēju tekstu krievu valodā un - jipī! - lasās. tagad man beidzot atveras visa lib.ru pasaule, gar kuru slienājos jau 15 gadus, jo baigi gribējās, bet tak bija baisi neērti lasīt. nu tā. kas vēl. šite arī ir tikai labā lappuse. sākumā tas mani nedaudz tracināja, jo, sassodīts, nav ticamības momenta! tad pieradu. tā ka nu, jā, sākam jaunu skaistu dzīvi.