jūs jautāsiet, vai esmu sagatavojusies tuvojošamajamajamiem svētkiem un rātni iepirkusi dāvanas un tamlīdzīgi? es atbildēšu, ka nē. jo arvien, kad domāju par ziemsvētku dāvanu gādāšanu, man acu priekšā ataust skats, kas līdzīgs vakar maximā redzētajam. aizspraukties līdz maizes stendam bija mission impossible. eglīšu-bumbuļu stends tika gāzts rinķī. vienīgi pie getoblāsteru plaukta technikas nodalījumā neviena nebija, jo visi aitemi bija izķerti. plauktā palicis viens vienīgs mazs galīgi neforšs blāsterītis bez megafīčām, gaismiņām un turbo disku čeindžera. visas 25 (apmēram, precīzu skaitu nezinu) kases šancē bez pārtraukumiem. sievas kažokos, vīri ausainēs un bērni sārtiem vaigiem. mīcās. stumdās. ķer. grābj. gaļu. eņģeļmatus. olas. rūķu cepures. akdievs!

es zinu, zinu, ka 23. datuma vakarā mani uznāks sirdsapziņas lēkme un es metīšos kaut ko tomēr gādāt vismaz tuvākajiem ģimenes ļaudīm. ir lielais aizdomas, ka atgriezīšos bērnībā un dāvināšu viņiem kaut ko paštaisītu. māsai zeķes jau gatavas. :)

p.s. ir viena lieta, ko jūs man varētu uzdāvināt, ja tiksiet iekšā maksimā - muguras soma ar mutanttrusi zaļajā vestītē no gromita filmas. tā gan ir soma bērniem, bet nu aaaaaaak cik jauka! es varētu to nosēdināt uz dīvāna un ik pa laikam apjūsmot!