rediiss ([info]rediiss) rakstīja,
@ 2011-10-18 15:58:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
nu, ko var bļaut

vienā ausī dizainers savā lauku cilvēka plašajā balsī stāsta telefonam par rastriem un kropiem. otrā ausī blondā kolēģe savā sajūsminātās mātes balsī vēsta par veikalu lelle. pa visu es ar savu sāpošo galvu mēģinu saprast, ko tieši es tagad gribēju darīt.

oh, kamēr rakstīju, abi apklusa! cik patīkams klusums.



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]fjokla
2011-10-18 16:03 (saite)
pie manis te žagatas mērījās gultasveļām, jutos ļoti neiederīga, labi, ka tas beidzās

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]rediiss
2011-10-18 16:04 (saite)
aha! un trakākais, ka tādos apstākļos nevar ne pastrādāt, ne nepastrādāt. neko nevar.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fjokla
2011-10-18 16:10 (saite)
var uz mirkli sajusties neērti, kad visas citas, izņemot tevi ir saskrējušas čupiņā, čamda kautkādu audumu un čivina un pēc tam, savukārt, atviegloti, kad tas viss vienreiz beidzies:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rediiss
2011-10-18 16:16 (saite)
aaaaaaaaaa! tās žagatas tagad ir pie manis! tikai bez vešiņām. viņām pat to nevajag. viņas vienkārši runā un daiļi sievišķi smejas. VISAS REIZĒ.

aaAaAAāaa!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?