hik
pavadi vakaru bīdot pikseļus šurpu turpu. beigās gribas to šausmu nosvītrot un izmest. nu, kur tas der? vot, visu dienu kopīpeistot skaistas ciparu rindas, tas gan ir jēdzīgi. beigās atskanot fabrikas zvanam var saskaitīt, cik daudz skaistu un vērtīgas info pilnu lapu esi sataisījis. un cik tur viss smuki kolonnās stāv! un kolēģiem prieks, jo beidzot varēs angliski tarifus izlasīt. citādi viņiem bija žēlabas un bija jāzvana man reizi dienā, sak, kur mūsu angliskie cenrāži? tas nekas, ka pašai sarkanas acis. gandarījums ta kāds! tad atnāc mājās, bīdi visādus krāsainus pikseļus un krīti izmisumā. labi, ka rītdienai esmu pietaupījusi vēl dažus skaistus cenrāžus, ko ievietot kantora interneta vietnē. varēšu atkal atrast sevi.

piedodiet, ja kādā vārdā trūkst burts. es atradu jau piecus un iebakstīju atpakaļ. vairs nav spēka. tie pikseļi mani dara vārgu.