zvana nepazīstams numbers

"labdien, vai rediiss?"
"ī..jā"
"te jums tāds-un-tāds no turienes, kur jums līzings. mumsīm ar jumsīm makten laba sadarbība (meh, jā, domāju gan, ka laba - visu šo gadu laikā esmu tikai vienu maksājumu nokavējusi vairāk par dažām nedēļām un arī tikai tāpēc, ka AIZMIRSU (kauns)) un tad nu mēs jums gribētu iespiest rociņās savu kartīti"
"nē, paldies. man jau ir kartes"
"bet saņemt atpakaļ navdiņas par pirkumiņiem?"
"... paldies, bet nē"
"jūs tā iepauzējāt pirms atbildes, tātad-"
"jā, iepauzēju, jo domāju, kā jūs pieklājīgi ATŠŪT"
"ā, ok, paldies. ja nu kas, pieteikumiņu var aizpildīt onlainā"

akdies, esmu šokā pati par sevi. es taču nekad tā nerunāju. esmu klusa un kautra. kas ar mani?