atsūtīja man šodien švēdbanka apsveikumu. bildē tas meituks, kas tēvē reklāmā viss tāds vaļēju mēteli un laimīgi izspūrušiem matiem skrien kapeju nest rugājiem noaugušam, ne pārāk pēc pensionāra izskatošam, bet tomēr ļoti nelaimīgam sētniekam. gan jau ka viņas filiāles vadītājs nav pārāk priecīgs, ka viņa šitā darba laikā bizenē apkārt pasauli lāpīdama. bet ne par to. viņai būtu tātad mani jāaicina piemest santīmu tur akal kaukādā kārtējā naudas vākšanā. bet es nevaru. es nevaru dot naudu cilvēkam, kam uz dūraiņiem uzšūtas lielizmēra filča sirdis un tad viņš tās vislaik tur tā, ka tikai tās sirdis acīs krīt.

un tad vēl ir tāda reklāma, kur busuļis kā tādā aktierskolas iestājegzāmenā klaigā: "ziedo. ziedo? ziedo [maziem burtiem] zieeeee-doooooo! [lieliem burtiem] ziedoziedoziedo!" nē, man nav iebildumu pret busļi. skaidrs, ka viņam jāpiekopj ķertā tēls. tur viss čiki. bet kurš mārketinga guru, ibitīt, viņam šito tekstu mutē, tā teikt, ielika? kuram šķiet, ka šitāda mērkaķošanās radīs manī vēlmi raut vaļā maku un iekratīt visu tā saturu sērdieņu pastieptajās rokās? vai telekoma kontos, gadījumā, ja es izdomātu zvanīties pa tiem telefoniem.