kas kuram vecums
nu, pacik, šodien pacēlusies vecuma tēma, tad turpināšu. vakar draudziņos pieteicās klasesbiedrene. gāju skatīties šamējās bildes, tas, protams, pirmais, kas jāizdara. nu, vāks. skatos un redzu, lūk, trīsdesmitgadniece. nu, kā zīmogs pierē bezmazvai. tas pats bija, kad viesībās pie draudzenes figurēja vēl citas viņas draudzenes. es uz viņu fona sajutos kā hipijs - mūžam jauna un ar ziediem matos. un tad vēl bija situeišens, kad kolēģīšu klātbūtnē satiku atkal vienu citu klasesbiedreni. šamējie pieklājīgi klusēja un pēčāk jautāja, kas tā tāda esot bijusi. neticēja, ka klasesbiedrene. teica, ka es izskatoties kā viņas jaunākā māsa. te es, protams, bišku piepušķoju, bet nu gandrīz tā arī bija. vārdsakot, turpinam vērt krelles un adīt zeķes, jo tas saglabā jaunību, lūk.