hh es, protams, nezinu konkrētās situācijas apstākļus. bet man ir LIELA vēlēšanās, lai par cilvēkiem tiktu uzskatīti ne tikai tie, kam ir vismaz viens bērns, bet arī tiem, kam bērnu nav (ibo mēs nezinām, kāpēc nav, varbūt tā man ir liela traģēdija?). es, teiksim, respektēju vecākus - neeju pie kases, kur apkalpo, uzrādot bērnu, un neskandalēju par to, kāpēc šajā rindā tik daudz raudošu mazuļu vai ģībstošu grūtnieču :) sabiedriskajā dodu vietu mammām un, ja varu, palīdzu izcelt ratus. vai es arī neesmu pelnījusi nelielu respektu? (šņuk)