pati bailīgākā vieta
sirdna izraisīja atmiņu plūdumu. šitas bija pirms pāris gadiem klaipėdas džeza festivālā. gadījās VIP iespēja apmeklēt labierīcības nevis kaimiņu krogos, bet tur, kur iet staffs. a gāja viņi uz blakus esošā teātra labierīcībām. pret vakaru tur kļuva visnotaļ dīvaini. ieej, tā teikt, durvis čīkstinādams, plašā hallē ar spoguļiem un izlietnēm. nu, viss kā filmās rāda, akurāt. nesaprotamas izcelsmes jocīgi trokšņi. kaut kur pil ūdens. un tā šausmīgā durvju čīkstoņa. nēnu, es jau principā domāju, ka esmu diezgana bezbailīga, bet omulīgi nebja gan. tad arī es nonācu pie domas, ka šermuļus izsraisa vietas, kur vajadzētu būt cilvēkiem, bet viņu tur nav. un jo lielākas telpas, jo vairāk cilvēku nav, jo bailīgāk. nav brīnums, ka naktssargiem viskas ērmojas.