skolā iet mums ļoti patīk
rīta skrējiena (vai klumburējiena - kā kuro reizi) uz kantori laikā no rītiem varēja novērot bariņu jauniešu, kas dīžājās lielākos vai mazākos bariņos un aizrautīgi pīpēja. nutur, trauksmainie skolu beidzēji - sauļoti ķermeņi, šorti, topiņi - visas lietas. meitenes līgojas uz augstajiem papēžiem un lūr apkārt, vai visi ir viņas ievērojuši. puiki skaļi smej un brīdī, kad ej garām, paziņo, ka vakar esot dzēruši. nu, tā. nevis kā mēs - bālais ofisa planktons, kam žaķīši uz muguras saburzījušies un bikses ceļgalos izstaipījušās. dabas mīkla, tātad, ko tādi bīča iedzīvotāji dara uz pilsētas akmeņiem pašā rīta agrumā? izrādās, viņiem tur esot skola. mācot teleseilismu. haaa, un tad es atcerējos tos ciboņus, kam zvana visādi viasati un tā. tad nākamreiz, kad jums viņi atkal zvanīs, ziniet, ka tur tajā galā ir apburbuļojoša jumprava īsos svārciņos un dziļu dukultē. tak uzreiz patīkamāk saruna raisīsies.