tiku pie nu jau tradicionālās pēcvinteidžfesta  šausmu grāmatiņas.

es gan biju devusies meklējumos arī kaut kad pa vidu starp šiem pasākumiem. bez rezultātiem.

taču cerību pilna sestdien uzrāpos līdz unīša rozes grāmatnīcai. un tur, to prieku, nocenoto mantu kastē mani gaidīja rāpojoši-lienošie japāņi. nu, labi, varbūt viņu tur nav, bet vismaz autors esot tas pats, kas aplim. un tikai divi pieesmit.