grūti
nekādi nevaru iekļauties meinstrīmā. kad sākās sniegs, mani kušināja, lai nečīkstu, jo sniegs - tas ir forši. kad es beidzot apradu ar sniegu un teicu, ka ir forši, izrādījās, ka tas vairs nav forši, jo tagad ir jāgaužas par to, ka sniegs zēbē. ar lielu satraukumu jūtu cilvēkos tuvojamies tauriņu vēderā un "viss briest un plaukst" vilni, bet man gribas ietīties segā, lasīt šausmustāstus un skatīties filmas ar bēdīgām beigām. nav viegli.