par sievišķo un vīrišķo

ot, perkonsam nav iebildumu pret to, ka apkārt sievišķi. man gan tas nekad nav lāgā paticis. tagad patīk vēl mazāk. nu, visādā gadījumā tā šuvējsievišķu kompānija, pie kuras gāju piegrieztņu zinātnisko konstruēšanu apgūt, sagādāja mīiiilzonīgu vilšanos.

nav tur ne disciplīnas, ne metodikas. viens vienīgs haoss un anarhija. diplomdarbiem prasības līdz debesīm, bet nevienam nerūp, vai tu, mazais zaķītis, vispār esi sācis kaut ko darīt lietas labā. sak, samaksāji, nu, i labi. mums patiesībā dziļi vienalga, vai tu kaut ko arī iemācies. dažiem pasniedzēja atnes jau gatavu piegrieztni un liek griezt, esnez, kaukādu augstās modes paraugkostjūmu. pārējiem caur zobiem nošņāc, ka "man tak vienalga, kotutur taisi!"

vārdsakot, nebūs man diploma, ko pie rāmītī pie sienas pielikt.

un nākamie būs metālmākslas vai kokā grebšanas kursi. jādomā, ka vismaz tur valdīs izslavētā vīriešu lōģika un kārtība.