vakardienas pasākumā uzzināju, ka ar visu savu neizmērojamo iecietību krievu popsas karaoki varu izturēt apmēram stundu. tad sākas strjoms. savukārt glābiņu var meklēt pie deju automāta*. lai gan arī tur muzikālais, ehem, noformējums izraisa sāpes ausīs. toties var koncentrēties uz trāpīšanu pa pogām.

ir arī pozitīvie momenti - latvjus pie mikrofoniem nedzina un deju automāts deva iespēju nesēdēt stūrī un netēlot vieglu garlaicību.

* izrādās, eksistē arī tā mājas variants! izklāj īpašo paklājiņu ar sensoriem, pieštepselē pie datora un mīņājies priecīgs!