ausis
bēdīgi. darba austiņas beidzot pateikušas atā atā. jau kādu gadu atpakaļ tām sāka lobīties nost porolons. uz šo brīdi tie verķīši, kas jāliek pie ausīm, ir jau pa pusei kaili. bet tas, salīdzinot ar šodienas bēdām, ir tīrais sīkums.

šodien notika tas, ka es, patiesi nobriedusi ķerties pie darba, rūpīgi izvēlējos mūziciņu, atvēru darbam nepieciešamās programmas, ieliku cd špīlerī un... konstatēju, ka kreisā auss ir mēma. :( izliecot auss vadiņu 37 grādu lenķī, skaņa atjaunojās, bet strādāt nebija iespējams, jo ar kreiso roku bija cieši jātur vads. kā risinājums nāca vada turēšana zobos. gan skaņa bija, gan rokas brīvas. bet, ak vai, pēc piecām minūtēm pār zodu sāka tecēt siekala. gluži kā pie zobārsta, kad mute ilgu laiku jātur vaļā. lai neradītu vispārēju kolēģu interesi par manu veselības stāvokli, kas varētu rasties, ieraugot to siekalu, nolēmu atteikties no šīs vadiņa turēšanas metodes. rezultātā skaņa man ir tikai labajā ausī un darba spars noplacis. turklāt atkal jāpievēršas ausu medībām.