Man ir paralizēta, diezgan jukusi vecmāmiņa. Viņa ir slima jau divus gadus, un ik pa laikam runā par to, ka grib nomirt. Es ieteiktu tev aiziet un palasīt Platona "Valsti" viņai priekšā - ja tev tā grāmata rīklē neiesprūdīs. Un pastāsti, kādu morālu augšupeju viņa piedzīvo. Vai arī - ja morāla augšupeja jāpārdzīvo man, vai vecmātei par to nav jāmskā bišķīt par dārgu.
To, ka es esmu iedomīga, nemaz nenoliedzu. Es esmu tik iedomīga, ka iedomājos, ka manas tiesības uz dzīvi ietver arī tiesības uz nāvi - kas galu ir tās daļa. Es esmu tik iedomīga un amorāla, ka neredzu jēgu sapūt dzīva. Es neredzu jēgu sajukt prātā aiz sāpēm un nomirt personiskajās čurās un kakās.

(Reply to this) (Thread)

nē, lai palasa Ecēhiēla grāmatu!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja paralizētai un jukušai vecmāmiņai ir tiesības izvēlēties nāvi, tad kāpēc lai šādas tiesības nebūtu piecpadsmitgadīgai skaistai un veselai meitenei, kurai mīļotais puisis pateicis sliktu vārdu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu neatbildēji. Tu man nepaskaidroji, kur šajā gadījumā ir tā augstā jēga.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja Tu no manis gaidi definīciju, kad ir Dzīvības un Nāves, un Ciešanu metafizikā jēga, tad Tu esi atnākusi uz nepareizo adresi :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

42, protams

(Reply to this) (Parent)

jā, tik tiešām - ja jau tie vecie kraķi var, tad moš man arī izmēģināt?

(Reply to this) (Parent)

:/

(Reply to this) (Parent)

Labāk Ījaba.

(Reply to this) (Parent)

Par to, kādu morālu augšupeju piedzīvo vai nepiedzīvo Tava vecmāmiņa, nevaram spriest ne Tu, ne es.

Daru Tev arī zināmu, ka sajukšana prātā no sāpēm mūsdienu attīstītās paliatīvās medicīnas apstākļos ir faktiski neiespējama. Nav iespējams arī "sapūt dzīvam", jo sapūst tikai miris ķermenis; un ja sāk pūt kāda atmirusi, gangrenēta ķermeņa daļa, tad to amputē.
Visbeidzot, ja slimajam cilvēkam ir tuvinieki, piemēram, mīloša mazmeita, tad es nesaprotu, kāpēc šim cilvēkam būtu jāguļ "personiskajās čurās un kakās".

Es nevienā vietā šajā ierakstā neteicu, ka neatbalstītu eitanāziju nekad un nevienā gadījumā. Patiesību sakot, līdz padomāšanai par šo tēmu pēc dokumentālās filmas, biju pat eitanāzijas atbalstītājs.

(Reply to this) (Parent)

es, neiedziļinoties, arī kādreiz uzskatīju eitanāziju par visai pieņemamu risinājumu atsevišķos gadījumos (atceries kaut almodovares lielisko filmu "prom jūrā", ja esi redzējusi). bet esmu sākusi šaubīties pēc dažām sarunām ar cilvēkiem, kuri par šo problēmu domājuši vairāk.
viens arguments (un man bija grūti nepiekrist vai vismaz neaizdomāties par to) - VALSTS un APDROŠINĀŠANAS KOMPĀNIJAS ir ļoti ieinteresētas eitanāzijas legalizācijā. un ir jau ļoti daudz darīts šīs idejas popularizēšanā. jo veci un slimi cilvēki viņiem izmaksā ļoti dārgi. tādā ceļā mēs ļoti viegli varam nonākt pie tā, ka visi, kuri kļūst par nastu, tiek eitanazēti. kā to panākt - ir ļoti daudz ceļu: gan psiholoģiska ietekmēšana, gan attieksmes un sabiedriskās domas veidošana, gan tāda rīcība, kas jau varētu robežoties ar kriminālnoziegumu.
otrs: kāds mācītājs man teica - pašnāvība ir lipīga. ko izdara viens, otrs, trešais, tas sāk likties pieņemams vai pat vilinošs ceturtajam.
un kur tad vēl visas tās falsifikāciju iespējas! jā, un nelīdzsvarotu personu nepārdomāta rīcība - kā kāds te minēja: meitenei puisis pateicis sliktu vārdu - ko nu? - eitanazēties uz karstām pēdām!
nē, man šķiet, ka uz šo jautājumu nemaz nedrīkst raudzīties subjektīvi - sak, manai vecmāmiņai (vai man, vai visiem) būtu vieglāk, ja viņa laikā un skaisti aizietu. protams, katrs jau tā gribētu - čiks, un gatavs, un nevienam nebūt uz kakla, un nepalikt par dārzeni. tomēr man liekas, ka, runājot par eitanāziju, jāraugās drusku plašāk: kādas sekas tā var radīt visā sabiedrībā. kā izmainīt cilvēku domāšanu, pats galvenais - cieņu pret dzīvību.
nē, var jau būt, ka principiāli tas ir iespējams. teorētiski. tikai es tad nezinu, cik smalkam un precīzam pārbaudes un aizsardzības mehānismam būtu jābūt izstrādātam. kaut kam tādam vēl cilvēce (piedod šo vārdu) nav gatava.
jā, un vai Makjūena "Amsterdamu" lasīji?:) skaists piemērs, kas drusku ironiskā veidā labi ilustrē šo diskusiju.

(Reply to this) (Parent)