friends [entries|archive|friends|userinfo]
teksta redaktors

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| Rakstīt Pārrakstīt Ienākt sevī ]

par modernajiem samurajiem un autistiem [Apr. 12th, 2026|06:45 pm]

ulvs
Viens no maniem favorītajiem jaukto cīņu sporta (MMA) varoņiem ir čehu vieglā smagsvara zvaigzne Žirijs Pročazka (ex-UFC čempions savā sv.kateg.; turpmāk saukšu viņu par Juriju, pohuj). Kā zināms, MMA cīkstoņi savstarpēji var ļoti atšķirties, atkarībā no kādas cīņu sporta disciplīnas viņi nāk (bokss, mui tai -fokuss uz sitieniem; vai pretēji - reslings, džudžitsu - fokuss uz vārtīšanos, apskauušanos).

Līdzīgi kā cilvēku personības, pastāv arī dažādi psiholoģiskie tipu cīkstoņi. Mans favorīts Jurijs ir t.s. super-autistiskais cīkstonis. Kā cīkstonis var būt autists? Viņš ir tas tēls, kurš Samurai bushido kodu uztver absolūti nopietni, tā principus iedzīvinot realitātē.

Viņš ir tas cīkstonis, kurš pēc zaudētas cīņas, lai atgrieztos nākošajā cīņā absolūti godīgā stāvoklī attiecībā pret sevi, savām spējām, ieguldījumu, ziedošanos. Un, lai noskaidrotu, vai viņš ir gatavs absolūti ziedoties, lai uzvarētu, Jurijs paralēli konstantiem plaša spektra treniņiem (tas man atgādināja, ka viņa trenēšanās metodika arī ietver nosacīti autistiskas metodes - par to vēlāk), tātad Jurijs mēdz sevi ieslēgt piķa melnā telpā, kas reizē ir skaņu izolējoša, bet ne tādā līmenī, kas pēc 5 telpām pavadītām minūtēm subjektā izraisa audiālas halucinācijas- dažādas izolācijas metodes paredz dāzādus rezultātus. Jurija gadījumā būtiski nedzirdēt milzu sienas pulksteņa tikšķus koridora 2. galā esošajā istabā ar mūždien atvērtajām durvīm. Un šajā visaptverošajā tumsā un klusumā viņš nonāk aci pret aci ar savu ēnu, saviem demoniem. Kas notiek tālāk, nav zināms, taču Jurija dvēseles spēku neviens neiztaujā- ir acīmredzams, ka viņš katrā cīņā ir gatavs mirt, līdz ar to viņš atrodas salīdzinoši augstākā apziņas stāvoklī un tāpēc viņam uz to elevētā gara brīdi ir piekļuve vairāk paralēlajām realitātēm. Lielāks manifestācijas potenciāls.

Taču kā jau autists, Jurijs vienā reizē var deliverot, bet citā - apbēdināt tik ļoti, ka es pielēcu kājās un sāku applaudēt viņa opponentam. Jēziņ, kā viens cilvēks var būt tik izcils un tik stulbs vienlaikus!


Šeit var strīmot par brīvu viņa vakarnakts cīņu ar Karlosu Ulbergu (spiedu uz kādu no "free server x" banneriem! https://watchmmafull.com/ufc-327-jiri-prochazka-vs-carlos-ulberg-apr-11-2026.html



P.S.

Ja piesaucu manifestāciju, tad ziniet, ka runa nav par afirmācijām un pozitīvu domāšanu. Jā, šie elementi var būt efektīvi darba rīki, bet tikai tad, ja tu jau esi dziļi tajā visā. Taču, ja esi, nez, parasta mājsieva (housewife), kuru vakaros pizģī vīrs alkāns, tavas afirmācijas aiz aizsleģtajām WC durvīm pēc kārtējā skandāla neko nemainīs.
LinkLeave a comment

valodas funkcionalitātes čeks ar jaunatnes skalpeli autora rokā [Apr. 12th, 2026|04:36 pm]

ulvs
Valoda ir skalpelis ķirurga rokās. Nevienas liekas kustības. Jo mazāk pārpratumu, divdomības, jo mazāk vārdu, kas ievieš skaidrību – jo labāk.

Kas man visvairāk nepatīk latviešu valodā? "Sveiki un labdien". Divzilbju vārdi paredz realitāti, kur tev jāvelta laiks, jāsaskatās ar uzrunas subjektu. Pat ja tev vai viņam nav vēlmes, ir jāvelta otram 2x ilgāks brīdis uzrunas laikā, salīdzinot ar vienzilbju uzrunām. Ko darīt gadījumos, kad man vai svešiniekam nav emocionālo resursu, lai spēlētu šīs sabiedrības šarādes? Viss, ko mēs vēlamies, ir cieņpilni paiet viens otram garām, lai varētu fokusēties uz plānu, kas katram galvā savs. Galu galā gan es, gan svešinieks parasti vēlas šo resursu pataupīt tiem, kurus patiesi mīlam un godājam.

Ko es mīlu angļu un itāļu valodās? "Hey/ciao!". Vienzilbes "cieņpilni atpisies, draudziņ" vārdi paredz iespēju tos pateikt, neapstājoties, neizveidojot acu kontaktu, nepavadot otra realitātē ne sekundi (ja tajā dienā neesi pamodies ar šādu vēlmi, bet gan tās pretstatu). Bet, ja nu ir tā retā diena, kad tu, latvieti, jūties exxxtra sociāls, tad šos vārdus var izrunāt... lēnāk. Nesteidzoties. Nodibinot acu un sirds kontaktu.

Manuprāt, modernie latvieši ir noguruši no savas neefektīvās valodas, tāpēc arī gausi veido jaunus komunikāciju atzarus, dzīves laikā retāk iegūst daudz jaunu draugu no dažādām vidēm. Latvietim "ir grūti izkāpt no sava sociālā strāta" (vairāk par kulturāli identitārisko aspektu, mazāk par socioekonomisko). Tas, ko jaunietis nevēlas, ir tikt automātiski piesaistīts elementiem, par ko viņam nav nekāda teikšana. Viņš nenoslēdza social contract ar citiem jauniešiem par savu realitāti – nē, viņš tika iesviests pasaulē ar noteikumiem, kas balstīti uz veciem priekšstatiem. Galu galā noklusētais mērķis katrai jaunai paaudzei ir būvēt jaunu civilizāciju. Kaut ko, kas būs labāks par iepriekšējo, kaut ko, kas balstīts uz atziņām, informācijas sintēzi par aizgājušajām simtgadēm.

To ir grūti ietērpt vārdos pašam sev, kur nu vēl citam, taču katras jaunas paaudzes mērķis ir idejiski dekonstruēt veco paaudzi, ar pētniecisku aemocionalitāti apzināt tās pozitīvos un negatīvos aspektus. Izskaust veco un sapuvušo. Tas arī ir iemesls, kāpēc latvieši bieži ir vienpaši – vienā brīdī vairs negribas paļauties uz valodu, jo gan vēstures zināšanas, gan paša jauniegūtā pieredze priekšā izklāj ainas sintēzi, kas teic, ka šis informatīvais lauks, pār ko valdām, ka tas vairāk izskatās pēc pārpratumu vēstures, nevis mērķtiecīgas, efektīvas civilizācijas piemēra.

Savā starpā lietot latviešu valodu ir enerģiju izsmeļoši. Tavuprāt, kāpēc jauni cilvēki tik ātri integrē savos leksikonos angļu valodu? Kāds teiks, ka tā ir dominantās kultūras valoda, Rietumu civilizācijas informatīvais spektrs – dominanti anglisks. Jaunietis par angļu valodas efektivitāti ir pārliecinājies, vērojot apkārt notiekošo. Vai mamma un tēvs saprotas latviski? Nē, biežāk viņi kliedz un lamājas viens uz otru. Jaunieša alkas lietot efektīvāku valodu rodamas vēlmē transcendēt novecojušo, neefektīvo.

Valoda nepārtraukti aicina paskaidrojumus, jo tās amodulārā rakstura dēļ improvizatīva šīs valodas jaunrade, kas būtu saprotama gan tās veicējam, gan pilnīgam svešiniekam, nav iespējama. Latviešu valoda paredz lēnu pasaules ritumu. Tā paredz lēnu, uzmanīgu latvierēšanu nosacīti intīmā gaisotnē, kurā abi runātāji var atļauties šo netipiski lēno manieri.

Ja mēs runājam par cilvēces kulturālo un tehnoloģisko absolūtu, iedomātu punktu, kur mēs spēsim kolektīvi vienoties par labākiem, efektīvākiem risinājumiem, latviešu valoda būtu jāreformē vai jāatstāj lietošanai retās reizēs, kad varam atļauties būt neefektīvi, laiski un neprecīzi.
LinkLeave a comment

[Apr. 12th, 2026|04:25 pm]

ulvs
Ebreju valoda manai harmoniju alkstošajai ausij izklausās tā, it kā kāds censtos ar gaisa palīdzību no mutes augslējām izvadīt tur pielipušu organisku masu. Audiāli estētiskas valodas priekš manis ir, piemēram, Itāļu. Piemērs - videofragments ar zemākās kastas demonu Bezalelu (šī brīža Izraēlas finanšu ministrs), kurš dalās ar žurnālistiem informācijā par Izraēlas lebensraum plāniem.
Estētiska valoda manām ausīm ir, piemēram, itāļu. 
LinkLeave a comment

[Apr. 11th, 2026|11:50 am]

punkts
34:17 Bet, ja jūs mūs neklausīsiet, jums tiks veikta apgraizīšana, tātad mēs ņemsim skaisti un labi savu meitu un mēs sevi izgludināsim.

Nozīmes kvadrāti nesa špakteli un drošu tēju. Gaidāmais aroms no pūdernīcas. Mūžam dzelteni aveņu grabuļi. Skanošās bulbas. Mēs nevaram jūs ievainot, ja nespējat drāzties ar kaligrāfu. Mēness neskaita ziņas. Pārvarēt slodzi. Atkritumu Vera. Tarelkina kundze.

No mūsu mājām var redzēt [vai atiet] vilciens. No mūsu mājām rupjās maizes rieciens triecas ļoti lēni pret Ambrozija apkakli, kā gribēdams skādēt tās vieliskajai rezignācijai. Jau prieks ir piesmelts šitik pilns, jau nevari tu mani redzēt, ja klunksti no lapsiņu skavām skatās caur kokiem un badās, ja teltis ir slietas, ja lietas ir nopietnas, jokdari nemāk kā nākas uz lāpstiņām nolikt Selmu Lāgerfīldu. Un baranku lietus ar česterfīld zosīm, garos puszābakos gumijas atlokiem un zaļajiem lokiem aiz auss, skumst prāts, šas sastings, tad atlabs un planktoni zvanīs, prasīs pelmeņu garaiņus, slacīs Zālamana acīm mums paduses, sacels kājās ciema ļaudis un rakstīs kladē kladītē, raks augšā vecas lietas, liks sprostā gladiolu sliekas, ceps parmezāna sieru, slauks govis sausas sausas. Tārps nemāk rēķināt, nedz šūpoties, tam atliek tikai murskuļoties un muskuļērms kā tāds tas paliek līdzās nešpetnībai un bariem siloģisku trieku, ko dod sev katrs pats pēc patikas, ja nemāk savādāk, tad nav ko lieki spert soli šajā virzienā ar šķību degunu un šņabja punu pierē lodēt neprasmīgais skrien uz alvas zaldātu paliekām Pleskodālē šūmējas garnizons, plikiem rausīšiem cielējot pākšaugu virzienā. Vilcienā maz ļaužu, laikam visi aizlaiduši gladiolu stādus redzēt prieka mājas celiņā kā augšāmceļas plaušu plācenīši.
LinkLeave a comment

[Apr. 11th, 2026|10:58 am]

punkts
34:16 Tātad par bļodiņu zupas mēs jums dodam savas meitas un mēs ņemam jūsu meitas priekš sevis; jā, mēs dzīvosim ar jums un mēs būsim vienīgie ļaudis.

Gadskārtējās bumbulīšu sacīkstes. Tauki mežģī stāvlampas. Gadagrāmatas uzvilktie stereotipi. Mūku tālijas. Uzlūgt jūsu pasi uz nojumes kāzām. Tālava jau sen ir beigusi atgriezties iezemiešos. Tējkarote mūzikas aplinkos. Atmiņas norasojušā tintē.

Gaidām Piņķos pievakari, gaida ar mums trīs tālbraucēji. Tālu brauc sunny day, ja ne pieskarties, ja ne pieņemt abortu. Vēls vakars, strīpas skaitās gandrīz redzamas, tā mums šķiet. Kā jau no jaunas dienas identitāti gaidīdami, nosūnojuši vienos tīksmes liesumos. Gaidi arī tu ar mums tālvadības govi, mēs gaidām, jūs gaidāt, mums ir kopīga Murmanska. Mēs ar savu somu, jūs ar ok oli, varat kaut vai pakarāties šajā zarā vējdzirnavu tuvumā. Ja tu esi kopīgs, ja tu esi kopīga, ja tas satrauc, uztrauc, notraus sarunu tematu. Pēckara gadi, svelmaina saule, dala mantu, pūkainas svina pilienu kreimenes. Kultūras stangas, pils uz rauga celta stipri stāv vēl šobaltdien, šajā baltā dienā vienā halātā uz liemeņa jāj jūras cūka. Jāj un jāj, un neapstājas, neliksim jau kāju priekšā, lai jau pajājas, ja nu kas. Ja nu liemenis ir drīzāk sacīkšu, ja nu piecas cara monētas, ja nu pulsācijas punkti būtu atstājuši kaut ko ēdamu. Ja nu liesma, ja nu drosme, ja nu piecpadsmitā gada josta. Izkaltēt uz akmens Ismaela groda jaukto kori Arvīds sola. Ieliksim viņam konvertā konvertējamo valstu līgumu par samierināšanu un atrunu nāksi parakstīt uz apvienoto nāciju raidorganizācijas mītni Tereškova ielā uz puspieciem esi tur, paņem līdzi nāsi, ja paklāsi apakšā Budapeštas deklarāciju, ja no nāss nāks purkšķis, ja pret dienu dibens stīvs, tad tu esi varens vīrs.
LinkLeave a comment

[Apr. 10th, 2026|12:23 pm]

punkts
Uz siguldu brauc vecais dranduļets, bet uz saulkrastiem jaunais vilciens.
LinkLeave a comment

[Apr. 10th, 2026|12:13 pm]

punkts
Kāpēc santa ir pankūka?
LinkLeave a comment

[Apr. 10th, 2026|11:58 am]

punkts
Jā, starp citu, kāpēc sit pa muti?
Link1 comment|Leave a comment

[Apr. 10th, 2026|07:19 am]

martcore
par čigāniem runājot

man reiz bija jaunībā atgadījums, kad es kaut kur eju, laikam pa merķeļa ielu
klāt pienāk čigāniete un saka - kungs, iedodiet savu plaukstu, es pastāstīšu jums par jūsu likteni
tā arī nesapratu, kur palika divsimts monopola repšes lati
hipnoze absolūti

un, galvenais, neko nepastāstīja par manu likteni
Link4 comments|Leave a comment

[Apr. 9th, 2026|07:31 pm]

ulvs
Vienīgais kečups, ko lietoju uzturā, ir Spilvas Bērnu. Vienmēr jāņem bērnu kečupu, jo tajā ir mazāk smagās ķīmijas. Gards arī.
Link8 comments|Leave a comment

[Apr. 9th, 2026|04:56 pm]

ulvs
I fuck with Monad instead of Abraxas
LinkLeave a comment

[Apr. 9th, 2026|09:21 am]

punkts
Kā jums iet kopā brīnišķīgi garšīgā bērzu sula, nevar atdzerties, un bērza darva, darvas ziepes, pienēram, man patīk, pats esmu tecinājis darvu no mizām, laikam mizās pārsvarā ir tā darva, bet saka jau, ka bērza malka darvo skursteni, vai tā pārsvarā ir miza? Šodien tikšos ar mežzini, viņš man ierādīs pleķi, kur var zariņus pavākt.
LinkLeave a comment

[Apr. 8th, 2026|02:34 pm]
asiize
“Jā, bija laiks, kad, pieskaroties Erika atlasa rokai, viņu pārņēma tāds maigums, ka aiztrūka elpa un gribējās raudāt. Vājums viņā arvien raisījis dīvainas izjūtas, savādu pievilcību. To droši vien pazīst mātes, kas bezprātīgi skūpsta savu zīdainīšu kailo, silto, smaržīgo miesu un bieži paver lūpas, lai sakamptu zobos sīkos pirksteļus, apaļos degunteļus, rožainos krāniņus. Aizturētā kodiena saldums.” (No Zigmunda Skujiņa priekšvārda Ķempes un Ādamsona sarakstes grāmatai)
Link6 comments|Leave a comment

[Apr. 8th, 2026|02:15 pm]

punkts
Andēls
LinkLeave a comment

[Apr. 8th, 2026|02:04 pm]

punkts
Sarkana Daugava
LinkLeave a comment

[Apr. 8th, 2026|11:41 am]

punkts
Jāatzīstās, ja grāmatu tulkojis Dens Dimiņš, pievēršu tai pastiprinātu uzmanību.
Link2 comments|Leave a comment

[Apr. 7th, 2026|07:42 am]

punkts
Plan your exit from the body.
LinkLeave a comment

aprīlis [Apr. 5th, 2026|09:44 pm]

inese_tk
man jau kādus ~divus gadus ļoti neiet ar svētkiem. man vispār patīk svētki. man liekas, ka dzīve ir pārāk īsa, lai nesvinētu, ja var svinēt. bet kaut kā šajā periodā atkal un atkal notiek kaut kas un svētki ir dirsā. kašķi un raudāšanas, kāds nomirst vai nokļūst slimnīcā, ir kaut kādi nepielūdzami praktiskās un kapitālistiskās dzīves apstākļi, utt.
vakar sajutos kkā ļoti low. kaut kad rudenī biju pieprasījusi, lai K man sagādā vecās elektriskās ērģeles. tās vispār laikam pieder lj user presiite, bet ilgus gadus stāvēja pie mums Saļikā, tad nokļuva Ā ielā un mētājās tur čupā. tās ir vecas, patizlas, ļoti smagas un neskan tonī. bet man patīk tā skaņa. es uz tām sacerēju visas Duetas Kjū dziesmas. nu izņemot tās, kuras sacerēja Digna. man likās, ka gribu viņas tāpat vien klimperēt un man tas sagādās prieku. K manu iegribu izpildīja un ērģeles sāka dzīvot uz lielās istabas apaļā galda. visu šo mēnešu laikā es viņām nepieskāros NEVIENU reizi. vakardien man salikās, ka tās tikai bāž man sejā visas manas ilūzijas par radošumu un radīšanu, es taču esmu tikai kaut kāds kultūras ierēdnītis. so es sadusmojos, nocēlu tās no galda un aizbāzu aiz dīvāna (dzīvesbiedrs bija devies pastaigā tajā brīdī + beigu beigās bija mazāk smagi, nekā man likās, ka būs). vēl vakar bija tas suņa laiks, visu dienu nevarēju saņemties iet ārā, bet vakarā domāju, ka esmu taču veca un resna un man vajag manu stupid walk, for my stupid mental health, tāpēc nolēmu, ka iešu ārā tumsā, lietū un vējā, bet vismaz nopirkšu sev mazās narcisītes podiņā un tad man šorīt brokastīs būs prieks. biju redzējusi, ka topiņā ir. nogāju savus 5 kilīšus, brīžam vējš trieca sejā lietu tā, ka likās, ka kontaktlēcas izskalosies no acīm. un tur nebija to narcisīšu.
šon pēc vientulīgām bročām bez narcisītēm, bet ar manām ļoti skaistajām oliņām, gribēju rakstīt Martai ziņu, vai negrib iziet apvidū. labi, ka neuzrakstīju. aizbraucu uz stalli, satiku Martas tēti un uzzināju, ka nomiris Legro. viņš tieši tikko bija sarunājis ekskavatoru apbedīšanai. Legro gulēja vecā laukuma vidū, Marta sēdēja pie viņa un laikam raudāja. es nepiegāju viņiem tik tuvu. domāju par to, ko Pols teica pēdējā Shrinking sērijā - ka mēs nezinām, ko iesākt ar cilvēkiem, kas sēro. pati apraudājos, paņēmu savu zirgu un stundu nostaigāju pie rokas. bija tāda nereāla sajūta, jo es aizvakar satiku Legro, viņam viss bija kārtībā. viņš bija dažus gadus jaunāks par Radi, laipns, draudzīgs, ar lielu auru un bez nekādām veselības problēmām. man patika ar viņu patērzēt. atnācām no pastaigas un man gribējās aiziet pie viņa atvadīties. bet es neaizgāju. man nezkāpēc bija kauns. man negribējās, lai kāds to redz, lai gan visi tobrīd laikam bija sagājuši iekšā (kad ierados, tur bija Martas parastā + paplašinātā ģimene). kauns arī, ka nepiegāju pie Martas sākumā. viņa vēlāk zirgdraudzeņu čatā ierakstīja kas un kā noticis. uzrakstīju kkādas banalitātes tur.
pēc tam man nezkāpēc ļoti gribējās satikt Ieejas galvaskausu. tas ir, visdrīzāk, briedēna galvaskauss, ko atradu, kad atklāju takas, kas vēlāk kļuva par Ieejas maršrutu. tas mētājās turpat netālu no takas un es to noliku uz ciņa takas malā un tā tas tur visu laiku stāvēja. es ļooooti sen nebiju gājusi pa Ieejas takām. man bija bail, jo aizpagājšruden tur parādījās viens ļoti grūti pārvarams izcirtums (slapja vieta un iespēja nogrimt ārprātīgā dubļu/zemes slānī, ko vairs nesatur kopā zemsedze) un man likās, ka gan jau ir/būs vēl. pagājšgad bija viena interesente, bet es atteicu, jo bija arī pārāk slapjš. šon izgāju lielu daļu no maršruta. satiku vēl nāvi (vienu apēstu putnu un vienu apēstu kko ar gaišu kažoku). satiku briedēna galvaskausu - diezgan ieaudzis sūnās, bet joprojām turpat. ir lērums jaunu izcirtumu, bet nekur vairāk tie zampainā vietā neaprauj taku. var iziet! sajutos vienlaikus ļoti mājās un arī feiks un failure, jo man nesanāca to projektu kkā uzturēt dzīvu un piesaistīt interesentus.
arī šodien nedabūju narcisītes. topiņa puķu veikalā, kas vakar vakarā jau bija ciet, ar nebi.

man liekas, ka es pēdējos ~divus trīs gadus dzīvoju kaut kādā tumšā priekšnamā. nu jau ceturto. es saprotu, ka man kaut kāds tāds vecums, kad laikam piedienas pusmūža krīze, bet nu tie jautājumi, kas man ir aktuāli, tādi ir vismaz kopš kādiem 25. vienkārši šobrīd liekas, ka atbildes uz tiem kļūst aizvien degošākas. bet to nav.
+ sāk likties, ka manas attiecības ar nāvi, sāk palikt drusku pārāk familiāras.

ja par to, kas jauks, tad Lielajā piektdienā ar zirgu pa jokam dzināmies pakaļ pieciem briežiem pa lucernas lauku. tas bija tiešām jauki. ja redzēt stirnu manā pasaulē ir apm tāpat kā redzēt zvirbuli, tad pieci brieži tomēr ir kaut kas. un man nenormāli patīk kā kliedz dzērves. nenormāli.

ā un vēl, dzīve ir ne tikai pārāk īsa, lai nesvinētu, bet arī pārāk īsa, lai izliktos, ka viss ir kārtībā. ja nav.
Link1 comment|Leave a comment

NRA, TV3, TVNET, and LRT all had the option to read page 333 and page 340 for themselves. None did. [Apr. 5th, 2026|09:01 pm]

wowow
"On April 2, both NRA.lv and the Pravda network began publishing the same distorted composite: the 1997 reference grafted onto the Lavrov meeting, the claim that Stoltenberg acted without informing allies. NRA.lv reproduced it without checking it against the original book. The Pravda network then added a second layer: embedding the story alongside Matvienko's threats, drone incidents, and Baltic economic decline reporting.

It doesn’t stop here. Ukrainian media picked up the story, citing Baltic Sentinel as the source and reproducing the same distortions in that review: RBC-Ukraine under the headline “Stoltenberg accused of eyeing buffer zone with Russia,” while UNN framed it as Stoltenberg having “proposed to Russia to create a buffer zone in Eastern Europe before the invasion of Ukraine.” Euromaidanpress published a lengthy analysis under the headline “Stoltenberg offered Russia NATO troop withdrawals from the Baltic region — without asking the Baltic states.”

Then Ground News, a Canadian news aggregation service, aggregates the story from multiple sources, including Lithuanian national broadcaster LRT, whose coverage is more balanced. It framed it as “Stoltenberg considered talks with Russia without eastern allies,” but still relying on the Baltic Sentinel rather than on the book.

Then the story reached mainstream media across the Baltic states: in Latvia through NRA, TV3, LSM, TVNET, and Puaro; in Lithuania through LRT; while in Estonia it originated in Sirp and the Baltic Sentinel but was not picked up by ERR or Delfi as far as can be determined. At this point the fabricated composite — secret negotiations, troop withdrawal to 1997 positions, buffer zone from the Baltic states — has crossed from the Russian-language influence ecosystem into the Latvian-language mainstream."

No The Stoltenberg Buffer Zone Hoax: Anatomy of a Disinformation Operation Against the Baltic States
Link1 comment|Leave a comment

aprīlis [Apr. 5th, 2026|11:17 am]

inese_tk
runājot par savu daiļi izkrāsoto oliņu attēlu publicēšanu internetos, manlieks - ir laiks to nostiprināt, kā must have rituālu darbību un iekļaut to obligāti Lieldienās darāmo aktivitāšu sarakstā, nostiprinot ar ticējumiem. piemēram - ja Lieldienās neieliksi internetos savu olu bildes, tad nākamgad nevinnēsi VID loterijā.
palūdzu AI izdomāt vēl dažus, bet man neviens nepatika.

man vispār šogad sanāca ļoti smukas oliņas. vēlāk ielikšu arī internetos.

+
17360. Cilvēkam, kas svētdienā dzimis, jāiet Lieldienas rītu uz kādu augstu kalnu. Tur viņš redzēs, kā saules stari dejo, un būs laimīgs visu mūžu.
/J. Cinovskis, Snēpele./
es esmu dzimusi svētdienā. bet mums te ir ļoti apmācies šorīt. laime, protams, noderētu.
Link1 comment|Leave a comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]