Svētdienas vakars
Jāpabeidz tulkot divas sērijas, vienam jāpalīdz krievu valodā, otrs jāpiespiež izlasīt vēsturi par varas maiņu Krievijā, tad vakariņas, nokopt (piekopt? ignorēt) virtuvi, iedot vecākajam naudu par pusdienām, abiem ieskaitīt kabatas naudu, sameklēt drēbes rītdienai, pabūt ar vīru, sameklēt e-pastu ar adresi, kur es turpmākās trīs dienas no rīta līdz vakaram apgūšu "autisma diagnostikas zelta standartu". Interesanti, kāpēc. Visu dienu ņēmos pa āru un māju, lai tulkošanu atliktu uz pašu pēdējo brīdi. Interesanti, kāpēc. Pēdējos četrus piecus mēnešus vispār esmu tulkojusi divreiz trīsreiz mazāk nekā pēdējos piecpadsmit gados. Interesanti, kāpēc. Un nez, kā tas būs, ja pienāks diena, kad vairs netulkošu nemaz. Savā ziņā biedējoši.
Un es te šķiežu laiku cibā.
Jūs zinājāt, ka ratatoska ir vāvere un ka vāveres mitoloģijā un arī reliģijā nereti ir negatīvi vērtēti kustoņi? Latviešiem vien vesels blāķis ar ticējumiem, ka vāvere pie mājām nozīmē ugunsgrēku vai nāvi. Un skandināviem Ratatoska ("žurkas zobs") ir vāvere, kas dzīvības/pasaules kokā Igdrasilā nes informāciju no saknēm uz galotni dieviem? Varbūt ķerties pie simbolu darba rakstīšanas smilšu spēles terapijas apmācībai vai gatavot materiālus BEA grupām, kas sāksies aprīlī, jo izskatās, ka līdz tulkošanai rokas neaizstiepjas... Nē, laikam jāiet bakstīt bērnus. Vēsture un krievvaloda, krievvaloda un vēsture, kaut nu tur nebūtu daudz un grūti. Viņi arī visu ir atstājuši uz svētdienas vakaru. Interesanti, kāpēc.